Atrakcijas apraksts
Pirmie dziesmu svētki Igaunijā notika 1869. gadā. Festivālā piedalījās 878 dziedātāji un mūziķi. Pirmie dziesmu svētki kļuva ļoti nozīmīgi igauņu nacionālajā atmodā un iedibināja ieradumu pēc tam rīkot šādus pasākumus. Rezultātā radās tradīcija šos svētkus rīkot ik pēc 5 gadiem, kas tika pārtraukta Otrā pasaules kara laikā, bet tika atjaunota 1947. gadā.
Pirmie vispārējie dziesmu svētki, kas notika dziesmu laukumā, notika 1928. gadā uz īpaši aprīkotas skatuves. Mūsdienu skatuve tika uzcelta 1960. gadā pēc arhitekta Alara Kotlina izstrādātā projekta. Lielākais apvienotais koris, kas vienlaikus uzstājās uz šīs skatuves, sastāvēja no 24 500 dziedātājiem.
Igauņi bieži sevi dēvē par “dziedošajiem cilvēkiem”. Dziedāšana valsts vēsturē izrādījās viens no nacionālās identitātes veidiem, kas vienoja igauņus gan 20. gadsimta sākumā, gan padomju okupācijas laikā. Vairāk nekā 300 000 cilvēku pulcējās uz dziesmu svētkiem 1988. gadā. Igauņi pulcējās ne tikai klausīties nacionālās dziesmas, bet arī izteikt savas politiskās prasības. Šajā pasākumā igauņi pirmo reizi skaļi pieprasīja Igaunijas neatkarības atjaunošanu.
Un šodien ik pēc pieciem gadiem šeit pulcējas tūkstošiem igauņu, lai piedalītos vai būtu skatītāji dziesmu svētkos. Šie svētki ir milzīgs brīvdabas koncerts. Parasti festivāla dalībnieku skaits sasniedz 25 000 - 30 000 cilvēku, parasti uz skatuves vienlaikus atrodas 18 000 dziedātāju. Tajā pašā laikā tik milzīga izpildītāju skaita dziedāšana neatstās nevienu vienaldzīgu.
Tomēr ne visi Igaunijas kori var apmeklēt šo festivālu. Tā popularitāte ir tāda, ka grupas savā starpā sacenšas par tiesībām piedalīties dziesmu svētkos. Pasākuma repertuārs tiek rūpīgi izstrādāts. Šajos svētkos ir atļauti tikai labākie kori. Dziedāšanas laukums var uzņemt vairāk nekā 100 000 skatītāju.
Tajā pašā nedēļas nogalē kā dziesmu svētki Igaunijā tiek rīkoti arī deju svētki, kas ir holistisks priekšnesums ar konkrētu sižetu. Milzīgs skaits dejotāju tautastērpos dejo pa lauku, veidojot krāsainus rakstus. Parasti šos 2 svētkus vieno kopīgs svētku gājiens, kas notiek no Tallinas centra līdz Dziesmu laukumam. 2003. gada novembrī UNESCO atzina dziesmu un deju svētku tradīciju kā garīgu un mutisku mantojumu.
Dziedāšanas lauka veiksmīgā atrašanās vieta kalna nogāzē, jūras tuvumā, ļauj skatītājiem, īpaši tiem, kas sēž augšējās rindās, baudīt ne tikai koncertus, bet arī skaisto jūras ainavu. Tallinas dziesmu laukumā notiek ne tikai tradicionālie dziesmu un deju svētki, bet arī dažādi festivāli un rokkoncerti. Blakus estrādei atrodas 54 metrus augsta bāka. Torņa augšējā daļā ir novērošanas klājs, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu un līci.
