Atrakcijas apraksts
Lugovoja jeb Ozerkovija parks ir Pēterhofas ainavu parks. Tas atrodas uz dienvidiem no Kolonistsky parka, dzelzceļa sliežu otrā pusē. Platība ir vairāk nekā 85 hektāri, no kuriem gandrīz 18 hektārus aizņem deviņi dīķi: Nikolsky, Samsonovsky, Ruinny, Eagle, Melnichny, Krugly, Saperny, Tserkovny un Babigonsky. Ūdens no šiem rezervuāriem tiek piegādāts gar Samsonievsky kanālu, lai iegūtu strūklakas un kaskādes Apakšējā parkā un Pēterhofas augšējā dārzā. Parka sastāvs apvieno dīķus, laukus un atsevišķus dārzus, kas izvietoti ap ēkām un savienoti ar pastaigu takām.
Pļavu parks stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem līdz Babigonas augstienei, kas ir tās augstākais punkts (80 metri). Sastāv no četrām neatkarīgām daļām, kuras pārstāv Nikolsky mājas dārzi, "Ozerki" paviljons, Belvederes paviljons un "Dzirnavas".
Parka veidošanās ir saistīta ar galveno arhitektūras būvju celtniecību un dīķu izveidi un aptver laika posmu no 1825. līdz 1857. gadam. Visi celtniecības darbi tika veikti arhitekta A. I. Štakenšneiders, inženieris M. I. Pilsudskis un dārza meistari P. I. Ēlers un P. G. Arhipova.
Parkā dominē bērzs, liepa, apses un sudrabaini vītols, ceriņi un akāciju krūmi. Koki un krūmi ir sakārtoti gleznainās grupās un, tāpat kā zaļie aizkari, tiek stādīti rindās.
Parks un tā ēkas kara laikā tika nopietni bojātas, mūsdienās tās pamazām tiek atjaunotas.
Parka pirmā ēka bija Nikolsky lauku māja, kas izgatavota no koka. Tā tika uzcelta 1835. Viņam Stackenschneider saņēma arhitektūras akadēmiķa titulu. Kā iecerējis arhitekts, tika uzcelti arī paviljons "Ozerki", "Dzirnavas", "Belvedere", "Drupas" un Sv. Aleksandras baznīca, tika uzbūvēti arī daudzi tilti, aizsprosti, sardzes, slēdzenes, dīķi.
Ozerki paviljons jeb Rozā paviljons tika uzcelts 1845.-1848. Tas atradās čuguna Samsonovska kanāla sākumā, uz tilta starp Krugli dīķi un Samsonovska baseinu. Paviljonu veidoja divi vienstāvu sējumi, kurus savienoja neliela galerija, un augsts trīs stāvu tornis, kas beidzās ar Toskānas ordeņa kolonādi, kas kalpoja kā galvenā skatu platforma šai parka daļai. Dienvidu fasādes priekšā bija 16 monumentālu hergogu lapene, kas izgatavota no sudrabaini pelēka granīta, A. I. Terebenjovs, un pusapaļa granīta terase ar režģi, kurā ir uzstādīti strūklakas cauruļu vārti.
Paviljons 1941.-1945. Ir saglabājusies tikai platforma ar balsta sienu no pelēka granīta, uz kuras savulaik stāvēja Nīlas skulpturālais ansamblis.
Belvederes pils atrodas parka dienvidu daļā, Babigonas kalnā. Uzcelta 1852.-1856. Pils bija paredzēta imperatora ģimenes piknikiem. Ēka stāv uz masīva stylobāta, kas izgatavots no cietiem granīta blokiem. Stilobāta vietā no austrumu fasādes ved divu lidojumu granīta kāpnes, kuru sānos iepriekš bija uzstādītas 6 marmora skulptūras. Šī ir centrālā ieeja, ko akcentē portiks ar četrām granīta figūrām, kuras izgatavojis A. I. Terebenjovs. Rietumu pusē ir arī ieeja pilī ar nelielu granīta lieveni un četriem sarkanā granīta pjedestāliem.
Belvederes pirmais stāvs ir pjedestāls, ko izgriež augsti logi. Tās fasāde ir dekorēta mainīgu plašu un šauru rūsu veidā; stūrus izceļ pilastri ar terakotas korintiešu galvaspilsētām. Pirmajā stāvā atradās Lielā zāle, kas izcēlās ar savu īpašo krāšņumu, kā arī ķeizarienes un imperatora biroji.
Otrais stāvs ir veidots kā antīks perifērs, kuram pirmais stāvs kalpo kā pēda. 28 granīta kolonnās ar balta marmora pamatnēm un jonu galvaspilsētām ir sarežģīta profilēta entablūra ar marmora arhitektu. Starp kolonnām ir ažūra čuguna režģi. Kolonādes un lieveņa grīdas ir flīzētas ar mozaīkām.
Pergolas un dārzu pils priekšā dārznieks P. Erlers iekārtoja uzreiz pēc pils celtniecības.
Pēc oktobra notikumiem pilī tika ierīkota atpūtas māja. Kara laikā Belvedere tika nopietni bojāta. 1953.-1956.gadā šeit tika veikti restaurācijas remontdarbi un atpūtas māja tika atvērta no jauna. Pašlaik ir viesnīcu komplekss.
