Atrakcijas apraksts
Baksanas upe atrodas Ziemeļkaukāzā Kabardīno-Balkārijas Republikā un ir galvenā Malkas labā pieteka. Šī ir otrā garākā upe republikā. Baseina platība - 6800 kv. km, vidējais sateces baseina augstums ir 2030 m, garums ir 173 km. Baksana izcelsme ir no Elbrusa kalna nogāzēm, no dienvidu un dienvidaustrumu puses.
Tiek pieņemts, ka Baksanas upe tika nosaukta prinča Baksana vārdā, kurš dzīvoja šajā ielejā Kaukāzā. Pēc lielkņaza un viņa septiņu brāļu nāves, kuri tika nogalināti IV Art. Goti, kas uzbruka Antes zemēm, Baksanas māsa viņus apglabāja upes ielejā. Atceroties savu brāli Baksanu, viņa mainīja Altudas upes nosaukumu uz Baksanu.
Augštecē Baksanas upei ir milzīgs pieteku skaits, kas tek lejā no Elbrusa, Lielkaukāza un Galvenās grēdas ledājiem. Kalnainajā daļā lielākā Baksanas pieteka ir Gundelen upe, kas ieplūst tajā netālu no Zayukovo ciema. Baksanas ieleja atrodas gar dubļu plūsmām un ledāju morēnām. Dažās vietās tas sašaurinās, bet dažās izplešas, tādējādi veidojot šauras aizas. Upei ir jaukts piedāvājums, proti: pazemes, sniega un ledāju. Baksanas augštecē dominē ledāju un sniega krājumi, netālu no Zayukovo ciema to īpatsvars nedaudz samazinās, un gluži pretēji - pazemē.
Bruģējot ceļu caur Skalisty, Cretaceous un sānu grēdām, upe nes daudz suspendētu daļiņu, kuras nogulsnējas nogulumu veidā, galvenokārt uz līdzenas vietas. Baksana, tāpat kā visas pārējās reģiona upes, veido milzīgu skaitu atsevišķu ūdens strautu: Yamansu, Baksanenok, Geduko un citas. Pirms saplūšanas ar Malkas upi Prohladnijas reģionā Baksanas upe saņem divas ļoti lielas pietekas - Čereku un Čegemu.
Baksanas upes augštecē atrodas kāpšanas nometnes Baksan, Elbrus, Dzhan-Tugan u.c., kā arī Terskol observatorija un Elbrusa nacionālais parks.