Atrakcijas apraksts
Krimuldas viduslaiku pils, pareizāk sakot, tās drupas atrodas Krimuldas ciematā, kas atrodas zem Siguldas pilsētas, Gaujas gadsimtgadīgās ielejas labā krasta galvenajā nogāzē.
1231. gadā Rīgas bīskaps piešķīra zemi pils celtniecībai. Jādomā, ka pils celtniecība tika uzsākta 1255. gadā, taču šim faktam nav apstiprinājuma vēsturiskos dokumentos.
Pirmā pils pieminēšana atrodama 1312. gada protokolā, kuru izveidoja pāvesta Franciska Moliano vēstnieks. Laikā, kad norisinājās Rīgas arhibīskapa cīņa ar ordeni, ordeņa karaspēks ieņēma pili. 1318. gadā pavēle lika atdot visu kara laikā izņemto mantu.
Laikā no 1558. līdz 1585. gadam pēc Livonijas kara pilī dzīvoja priekšnieks no Polijas. 1592. gadā pils nonāca padomnieka Holdšnera īpašumā.
1601. gadā, kad norisinājās poļu-zviedru karš, pili ieņēma zviedri. Tā paša gada rudenī, atkāpjoties, grāfs Johans fon Nasau pavēlēja pili iznīcināt. Tas tika nodedzināts. Visticamāk, pēc šī incidenta pils vairs netika atjaunota, lai gan tā ir minēta vēstures dokumentos 17. gadsimtā.
Poļi Vidzemes reģionā ilgi neizturēja, un viņš pie varas pārgāja zviedriem. 1624. gada hronikās, kuras izveidojuši zviedri, teikts, ka pils nodedzināta, bet pēc ugunsgrēka viena istaba spēja izdzīvot, piemērota dzīvošanai, ar plīti, bet bez logiem un ar pagrabu zem tā. Tāpat no pils īpašumiem ir saglabāti 2 koka būri, šķūnis, virtuve un 2 guļbūves ar istabām.
1625. gadā Siguldu un Krimuldu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs dāvināja savam padomniekam Gabrielam Uksenšternam. 1726. gadā pēc Lielā Ziemeļu kara Krimulda nonāca kapteiņa Kārļa fon Helmersena īpašumā. Un 1817. gadā Krimulda nonāca Līvenu dzimtas īpašumā. 1861.-1863. Gadā grāfs Līvens pavēlēja veikt arheoloģiskos izrakumus. Šo procesu uzraudzīja vēsturnieks H. Bruining. Tika pārbaudīti ziemeļu pamati un ieejas torņi un dzīvojamās telpas. 1862. gada 11.-12. jūlijā Krimuldu apmeklēja Krievijas imperators Aleksandrs II. Tajā pašā laikā pils teritorijā, dzīvojamās ēkas dienvidrietumu daļā, uz vecā pamata tika uzceltas ārsienas ar diviem gotikas stila logiem.
Pils tika uzcelta Gaujas senlejas labā krasta nogāzē. No trim pusēm pili ieskauj Gaujas un Vikmeste upes ieleju dabiskās nogāzes, bet ceturtajā pusē - grāvis.
Pils bija maza. Tas sastāvēja no galvenās ēkas un diviem apsardzes torņiem. Pils pagalmā atradās piebūves no koka. Pils tika uzcelta no milzīgiem akmeņiem ar kaļķu saistvielu. Ap pili tika uzcelta nocietinājuma siena, kuras biezums bija 1, 5 līdz 2 metri.
Pils galvenā ēka atradās teritorijas dienvidrietumos. Tās izmēri bija 54, 4x17, 5 metri. Zem ēkas tika uzcelti 3 pagrabi. Pils pirmo stāvu aizņēma virtuve, ēdamistaba un saimniecības telpas, otrajā - dzīvojamās istabas, bet trešo - mazām.
Pils teritorijas dienvidrietumu daļā atradās viens no drošības torņiem (9,5 metrus plats), kas aizsargāja ieejas vārtus. Un pils īpašumu ziemeļos atradās vēl viens - kvadrātveida sargtornis. Viņa sargāja pieejas no Vikmeste upes gravas puses.
Līdz mūsdienām ir saglabājušās nenozīmīgās senās pils paliekas, jo īpaši neliels akmens sienas fragments un milzīgi gotikas logi, kas bija moderni 19. gadsimtā.
