Latvijas kūrortu Liepāju sauc par “pilsētu, kurā piedzimst vējš”. Pastāvīgais jūras vējš, sajaucoties ar Jūrmalas parka priežu aromātu, kas atrodas pašā krastā, rada unikālu mikroklimatu. Atpūta Liepājā ir piemērota tikai ikvienam - gan bērniem, gan sirmgalvjiem, gan tūristiem, kuri dod priekšroku augstas klases komfortam un servisam. Liepāja var lepoties ar sakoptāko pludmali, kas apzīmēta ar Zilā karoga sertifikātu, un vecām ielām, pa kurām, tāpat kā līdz šim, vakaros ieturēti atpūtas cienītāji Baltijas stilā. Ja uzskatāt sevi par aktīvu tūristu brālības daļu, Liepājā vienmēr atradīsit ko redzēt. Pilsētniekiem izdevās saglabāt senos arhitektūras pieminekļus un atvērt vairākas muzeja ekspozīcijas - informatīvas un aizraujošas.
Liepājas apskates vietu TOP-10
Nikolaja jūras katedrāle
Galvenā pareizticīgo baznīca Liepājā tika dibināta gadsimtu mijā 1900. gadā. To cēla Krievijas impērijas Kara ministrija. Galvenais mākslas patrons, kas ziedoja līdzekļus katedrāles celtniecībai, bija Nikolajs II. Krievijas imperators ielika pamatos pirmo akmeni un atklāja templi 1903. gadā.
Darbu uzraudzīja slavenais arhitekts V. A. Kosjakovs, Kronštates Jūras karaļa Nikolskas katedrāles projekta autors. Interjeru veidoja mākslinieks Raileans, pēc kura skices tika uzauts paklājs lielajām kāpnēm un dekorēti tempļu altāri.
Pirmā un pēc tam Otrā pasaules kara laikā katedrāle tika burtiski izlaupīta. Ikonostāze tika nogādāta Rīgā un uzstādīta tur katedrāles baznīcā, zvani tika noņemti un iznīcināti. Pēc 1945. gada templī atradās jūrnieku klubs. Ticīgajiem baznīcu izdevās atgriezt tikai 80. gados. pagājušais gadsimts.
Katedrālē ievērības cienīgs ir altāris, kas iesvētīts par godu Nikolajam Brīnumdarītājam, kurš tiek uzskatīts par jūrnieku patronu, frontoniem, kas rotāti ar uzrakstiem no Svētajiem Rakstiem, un zelta mozaīkai.
Liepājas pils
Liepājas pils, kas ir viens no slavenākajiem orientieriem, tika uzcelta 19. gadsimta beigās. pēc imperatora Aleksandra III pavēles. Būvprojektam tolaik Eiropā nebija analogu, un saskaņā ar plānu cietokšņa teritorijā vajadzēja parādīties militārai pilsētai, pulvera noliktavām, bunkuriem un pat savai dzelzceļa līnijai.
Korostijas ziemeļu forts, kā sauc Liepājas cietoksni, zaudēja savu aktualitāti drīz pēc tā uzcelšanas. Jau 1908. gadā citadele tika pamesta, un tās celtniecību sauca par cariskās valdības stratēģisku kļūdu.
Mūsdienās tūristiem ir pieejamas tikai dažas saglabājušās ēkas. Ekskursijas laikā pa Liepājas pili var apskatīt ziemeļu, dienvidu, austrumu un vidējo fortu.
Svētās Trīsvienības katedrāle
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcai ir pareizticīgo katedrāles statuss. Pēc piecpadsmit gadu celtniecības tā tika iesvētīta 1758. gadā. Tempļa īpatnība ir tāda, ka visu pastāvēšanas laiku tas praktiski netika pārveidots un rekonstruēts, un tāpēc tas parādās pilsētas viesu priekšā tā sākotnējā formā.
Baznīca celta vēlā baroka stilā ar klasicisma elementiem. Tās izskatā dominē lielisks ārējais dizains ar zināmu pompu un gleznainu interjeru, kas veidots uz izveicīgas gaismas un ēnu spēles.
Katedrāles ērģeles ir pelnījušas īpašu uzmanību:
- Mūzikas instrumentu 1779. gadā radīja pasaules klases meistars Heinrihs Andreass Konciuss.
- 1885. gadā ērģeles tika paplašinātas, un kopš tā laika tām ir 131 reģistrs.
- Līdz 1912. gadam viņam piederēja lielākais pasaulē.
- Joprojām skan visas 7000 Kontius izgatavotās un uzstādītās caurules, un Liepājas ērģeles tiek uzskatītas par lielākajām uz planētas starp šīs klases mehāniskiem instrumentiem, kas kopš tās pirmsākumiem nekad nav rekonstruēti. Ērģeles joprojām darbojas, neizmantojot elektroniku vai pneimatiku.
Trīsvienības baznīcas zvanu tornis ir aprīkots ar skatu laukumu. No 55 metru augstuma paveras skaistas Liepājas panorāmas.
Annas luterāņu baznīca
Annas evaņģēliskā baznīca ir vecākā baznīca pilsētā. Pirmie pieminējumi ir ietverti 16. gadsimta sākuma dokumentos.
Ēka tika uzcelta, ievērojot prūšu arhitektūras tradīcijas, un iekšējā apdare tika veikta saskaņā ar tajos gados pieņemtajām baroka tehnikām. Kapteiņa meistara Nikolaja Šefrensa cirsts altāris tiek saukts par tempļa šedevru. Altāra augstums ir desmit metri un platums seši metri. Annas baznīcas ērģeles ir ne mazāk slavenas. Komponists Alfrēds Kalniņš strādāja pie mūzikas instrumenta projekta. Ērģeles ieņem trešo vietu valstī pēc pīpju un reģistru lieluma un skaita.
Vēstures un mākslas muzejs
1901. gadā Liepājā uzcēla savrupmāju, kas mūsdienās piesaista apmeklētājus ne mazāk kā tajā izvietotā muzeja ekspozīcija. Māju rotā cirsts priedes elementi, kamīni no akmens un krāsaini vitrāžas logos rāmjos. Topošās ēkas skices veidojis arhitekts no Berlīnes Ernests fon Ine.
1924. gadā savrupmāja pārņēma jauna muzeja kolekciju, kas veltīta reģiona, kurā atrodas Liepāja, vēsturei un mākslai. Eksponātu kolekciju veica divas pilsētas sabiedriskās organizācijas - Vācijas iedzīvotāju izveidotā Senlietu biedrība un Latviešu biedrība. Kopumā šodien muzeja krājumā ir vairāk nekā 100 tūkstoši priekšmetu.
Viena no savrupmājas zālēm ir veltīta kokgriezēja Miķeļa Pankoka dzīvei un darbam. Tieši viņš rotāja savrupmāju, un kāpņu margas, ieejas durvis un interjera dekoratīvos elementus izgatavoja slavenā liepājnieka mākslinieka kalts.
Grobina pils
Grobiņas pilsētā 11 km uz austrumiem no Liepājas ir saglabājušās 13. gadsimta vidū celtās pils drupas. Livonijas bruņinieku ordenis. Sienas un bastioni tika uzcelti Dītriha ordeņa mestra vadībā no Groningenas.
Desmit gadus pēc celtniecības pils tika nodedzināta un pēc tam vairākas reizes pārbūvēta un atkal nokritusi. Kopš 18. gadsimta, kad Grobiņas pilsēta nonāca Kurzemes hercogu īpašumā, cietoksnis bija pilnībā pamests.
Savas pastāvēšanas laikā pils ir mainījusi vairāk nekā duci saimnieku un katrs mēģināja to pārtaisīt savā veidā. Cietoksnis bija slavens arī ar to, ka tur tika audzēti putni piekūniem. Grobinskas pils piekūni bija slaveni Eiropā un tika pārdoti dažādu valstu karalisko ģimeņu pārstāvjiem.
Drāmas teātris
Liepājas teātris ir dibināts 1906. gadā un ir vecākais republikā. Ideja par mākslas tempļa izveidi piederēja Latvijas Drāmas biedrības biedriem, un jaunās trupas dalībnieki par pirmo izrādi izvēlējās A. Čehova "Tēvoci Vaņu". Pirms Pirmā pasaules kara sākuma Liepājas teātrī tika iestudēta krievu klasika un muzikālās lugas.
Pēc kara trupa apvienojās ar Liepājas operas dalībniekiem un pārcēlās uz jaunu ēku, kas vairāk atbilst tā laika prasībām. Divdesmitā gadsimta vidū. operdziedātāji pameta teātri un pievienojās kolēģiem Rīgā, un tagad Liepājas teātrī tiek iestudēti tikai dramatiski darbi.
Muzejs "Karostas cietums"
Sena sarkano ķieģeļu ēka Liepājā ir ziņkārīga un mazliet rāpojoša vieta. Bijušās apsardzes telpās atklāts Karostas cietuma muzejs, vienīgais šāda veida Vecajā pasaulē. Apmeklētāji, kas ierodas ekskursijā, var ne tikai apskatīt ieslodzīto dzīvi vecajā Liepājā, bet arī piedzīvot visus ieslodzījuma priekus jebkurā no pēdējiem politiskajiem režīmiem.
Viesi aicināti piedalīties interaktīvajā spēlē "Bēgšana no PSRS", izmēģināt sevi izrādē "Aiz restēm", mēģināt izkļūt no plāna atrakcijā "Sajūtu labirints" un pat nakšņot kamerā Ziemeļu fortos.
Sardzes ēka tika uzcelta 1900. gadā, un tās sienas ir redzējušas daudzas slavenas personības. Kopš cietuma atklāšanas tajā gājuši bojā simtiem cilvēku, un tagad muzeja organizatori apgalvo, ka ēkā dzīvo spoki. Slavenākais citpasaules iedzīvotājs ir Baltā dāma, kuru var redzēt, ja riskējat pārnakšņot viņas kamerā Nr.
Amatnieku māja
Šī Liepājas muzeja ekspozīcija ir pazīstama divu iemeslu dēļ: savrupmājas, kurā tā atrodas, nozīme un Ginesa rekordu grāmatā ierakstīta objekta klātbūtne, kas pēc iespējas labāk simbolizē Latviju un visas Baltijas valstis. veidā.
Savrupmāja, kuras zālēs atradās "Amatnieka mājas" eksponāti, tika uzcelta 17. gadsimta beigās. Tieši šīs mājas 17. un 18. gadsimta mijā pārstāvēja lielāko daļu Liepājas pilsētas dzīvojamo ēku. Mājas īpašniekam burgomestram Joahimam Šrēderam bija tas gods uzņemt Zviedrijas karali Kārli XII, kurš viesojās Latvijā.
"Amatnieka mājā" tiek izstādīti lietišķās mākslas priekšmeti, kuru autori ir ierindas pilsētnieki. Pārsteidzošs eksponāts - dzintara krelles, kas iekļautas Ginesa rekordu grāmatā kā garākā. Akcijas laikā, kas notika pilsētā 2003. gadā, visi muzejā atstāja dzintara gabalu. Tika savākti apmēram 20 kg. saules akmens, no kura tika savāktas pērlītes 123 m garumā.
Citi muzeja eksponāti ietver salmu amatniecību un izšuvumus, kokgriezumus un vietējo mākslinieku gleznas.
Piejūras parks
Jūrmalas parku platība ir 70 hektāri. Liepājas parks, kas gar jūras krastu stiepjas 3 km garumā, ir populārākais iedzīvotāju un viesu vidū, tika ierīkots pagājušā gadsimta sākumā. Sākumā tas pat kalpoja kā kūrorts, un pat Krievijas imperators ar ģimeni apmeklēja pludmali un tajā uzceltās pirtis.
Šodien Jūrmalas parkos notiek dažādi svētki, festivāli un citi pasākumi, ar kuriem Liepāja ir slavena. Visslavenākais ir "Liepājas dzintars" - rokfestivāls, kas pazīstams kopš 1968. gada.
Parkā ir apskatāma jūras zvejas laivu izstāde, kurā tiek demonstrēti dažādu kravnesību kuģi. Enkuru kolekcijā, no kurām lielākā rotā parka enkura taku, ir aptuveni 100 priekšmetu. Vecākie enkuri tika lieti 17. gadsimtā.
Piejūras parkā jūs lieliski pavadīsit laiku kopā ar visu ģimeni. Organizatori piedāvā kokus, kas pieder gandrīz 170 dažādām vietējās un eksotiskās floras sugām, skeitborda laukumus, tenisa kortus, minigolfa laukumu, vasaras kafejnīcas un vairākas pārgājienu takas.
