Atrakcijas apraksts
Vēstures un mākslas muzejs ir viens no skaistākajiem Liepājas arhitektūras pieminekļiem. Liepājas muzeja darbība ir vērsta uz fonda iegūšanu, saglabāšanu un zinātnisko izpēti, kā arī izstāžu un ekspozīciju veidošanu. Muzejs iepazīstina apmeklētājus ar Liepājas un Dienvidkurzemes vēsturisko pagātni. Šobrīd muzejā ir 110 tūkstoši eksponātu.
Liepājas vēstures un mākslas muzeja atklāšana notika 1924. gada 30. novembrī. Pirmā muzeja atrašanās vieta bija J. Čakstes laukumā. Bet 1935. gadā muzejs pārcēlās uz ēku, kas tika uzcelta 1901. gadā Kurmayas prospektā 16, kur tas atrodas līdz mūsdienām. Šo cienījamo ēku projektēja Ernests fon Ine, arhitekts Pols Makss Bertšijs.
Muzeja ēkai ir sarežģīta konfigurācija, kuras pamatā ir plaša zāle ar galeriju, kas savienota ar 2 stāviem. Zāles mēbeles ir saglabātas 20. gadsimta sākuma stilā. Galerijas margas, kas izgatavotas no koka, veido arkādi kā smailu loku, portālus rotā konsoles un smilšu strēles. Galvenās ieejas durvis veidotas augstā mākslinieciskā līmenī, un izteiksmīgais ēkas jumts veidots no rakstainām sarkanām un melnām dakstiņām.
Liepājas vēstures un mākslas muzeja dibinātājs un tā vadītājs ilgus gadus bija mākslinieks, skolotājs un tautas mākslas pētnieks J. Sudmalis.
Muzejs sastāv no vairākām nodaļām. Sadaļā par Liepājas reģiona vēsturi redzams periods no akmens laikmeta (8500-1500.g.pmē.) Līdz vēlā dzelzs laikmeta laikam (800-1200.g.pmē.). Šeit apmeklētājiem ir iespēja gūt priekšstatu par senajiem gadsimtiem un apskatīt Liepājas reģionā sastopamos slavenos arheoloģijas un vēstures pieminekļus. Šajā sadaļā jūs varat iepazīties ar dokumentiem, kas stāsta par arheoloģiskajiem pētījumiem, kā arī ar tā laika bagātīgo arheoloģisko materiālu. Unikālie šīs nodaļas eksponāti, kurus arheologi atrada 1988. gadā, ir kaklarota (no Kurzemes vecākās apbedīšanas vietas), skandināvu apbedīšanas stēla (tikai viens šāds atklājums Baltijas jūras austrumos), daudzas senlietas no Durbes Diru apbedījuma vietas., starp kurām tā tiek uzskatīta par ļoti vērtīgu kuršu karavīra ķiveri. Šie eksponāti datēti ar II-I gadsimtu pirms mūsu ēras.
Atraktīva sadaļa, kas veltīta Liepājas vēsturei viduslaikos, aptver XIII-XVIII gadsimta periodu. Izstādes sākumā tiek prezentēts Livonijas apmetnes pamats, un tas beidzas ar šīs pašas apdzīvotās vietas pārvēršanu par milzīgu tirdzniecības un ostas pilsētu. Toreiz Kurzemes hercogistes dzīvi bija grūti iedomāties bez Liepājas pilsētas, un 1795. gadā kopā ar visu Kurzemi tā tika iekļauta Krievijas impērijā. Šajā sadaļā ir unikāls dokuments, kas pilsētai ir bijis ļoti svarīgs daudzus gadus. 1625. gada 18. martā ar viņa palīdzību hercogs Frederiks legalizēja Liepājas pilsētas tiesības. Ziemeļu kara laikā Liepājā viesojās Krievijas imperators Pēteris I un monarhs Karls no Zviedrijas. Viņu vaska figūras tagad ir izstādītas muzejā. Leģenda vēsta, ka Kārlis, apmeklējis Liepājas pilsētu, aizmirsis savus jātnieku zābakus, kurus tagad var apbrīnot viņa dubultā.
Nākamā Liepājas muzeja nodaļa ir "Alvas" nodaļa, kas iepazīstina ar pārsteidzoši daudzpusīgo Liepājas meistaru mākslu. Šeit jūs varat redzēt dažādas alvas plāksnes, bļodas, krūzes, glāzes, karotes, kārbas, ko izmanto parastie cilvēki. Farmaceitu darbā bija skārda instrumenti, un baznīcas kalpotāji altāru dekorēšanai izmantoja arī alvas svečturus, vāzes un citus sakrālus priekšmetus.
Ļoti interesanta ir sadaļa, kas viesus iepazīstina ar Liepājas pilsētas attīstību 19. gadsimtā. Pārsteidzošs ir šāds fakts. Apmēram 100 gadu laikā, sākot no 19. gadsimta sākuma, mazā provinces pilsēta Liepāja ar aptuveni 900 ēkām un 5000 iedzīvotājiem līdz 19. gadsimta beigām pārvērtās par pilsētu ar modernu ostu, dzelzceļiem un iedzīvotāju skaitu. apmēram 65 000 cilvēku. Par šo brīnumaino pārvērtību liecina vairāk nekā 300 oriģinālu objektu: dokumentāli avoti, mākslas darbi, fotogrāfijas. Liepājas pilsēta, pateicoties brīnišķīgajam jūras klimatam un ārstnieciskajiem ūdeņiem ar augstu sāls saturu, pamazām pārvērtās par slavenāko kūrortu. Romanovi šeit bija bieži. Muzejs pasniedz pilsētai caru Aleksandra II un lielkņazistes dāvanu - lieti divu bruņinieku filigrānas skulptūras.
