Viena no Baltijas republikām Ziemeļeiropā, Latvija robežojas ar Krieviju un ir iecienīts tūristu galamērķis viduslaiku arhitektūras un pludmales brīvdienu cienītājiem Rīgas jūras krastā. Latvijas vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, kas teikts likumā, kas regulē tās un citu lietošanas smalkumus valstī.
Daži fakti un statistika
- Latviešu valoda nav vienīgā valoda, ko lieto republikas pilsoņi. Valsts austrumu daļā plaši runā latgaliešu valodā, un ievērojama iedzīvotāju daļa runā krieviski.
- Mājās un birojā latviski runā aptuveni 1,7 miljoni cilvēku, latgaliešu - aptuveni 150 tūkstoši.
- Otrs izplatītākais Latvijā ir krievs. To uzskata par vietējo aptuveni 37% republikas iedzīvotāju, un 81% Latvijas pilsoņu pieder un var tajā saprasties un sazināties.
- Trīs izmirušas valodas valsts teritorijā - selonu, kuršu un zemgaļu - pastāvēja līdz 15. -17. Gadsimtam un mūsdienās interesē tikai pētniekus.
Interesanti, ka EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos ieteica Latvijai pārskatīt savu valodas politiku, lai atspoguļotu sabiedrības daudzkultūru raksturu, un vienkāršot mazākumtautību valodu lietošanas procesu pilsoņu sarakstē ar oficiālajām organizācijām un iestādēm. Atzīstot vienotas valsts valodas pastāvēšanu Latvijā, Eiropas organizācijas tomēr ieteica valsts iestādēm būt elastīgām bilingvālās izglītības jautājumos.
Vēsture un mūsdienīgums
Latvijas valsts valoda līdz ar lietuviešu valodu ir viena no divām austrumbaltu valodām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Mūsdienu oficiālās un literārās latviešu valodas pamatā ir viduslatviešu izloksne.
Pirmās rakstiskās liecības par latviešu valodas pastāvēšanu parādījās 16. gadsimtā, un visa tās vēsture ir sadalīta trīs periodos - senlatviešu līdz 19. gadsimtam, jaunlatviešu no 1850. līdz 1890. gadam un mūsdienu.
Tūristu piezīmes
Krievijas ceļotāji bieži atzīmē, ka Baltijas republiku iedzīvotāji ne pārāk vēlas sazināties krievu valodā, neskatoties uz to, ka lielais vairums vidējās un vecākās paaudzes latviešu runā krieviski. Dodoties tūrisma braucienā uz Latviju, ieteicams noskaņoties uz to, ka, lai saņemtu nepieciešamo informāciju un rēķinātos ar sapratni viesnīcās un restorānos, būs jārunā angliski.