Valsts valodai jebkurā valstī ir konstitucionāli piešķirts augstākais juridiskais statuss salīdzinājumā ar citām, un tāpēc tā ir valsts pamatlikuma valoda. Visbiežāk tā kļūst par daudzu cilvēku valodu. Ir valstis, kurās ir tikai viena valsts valoda. Krievijā tam tiek pievienotas valsts valodas atsevišķiem reģioniem, un katrai autonomajai republikai ir sava papildu valoda. Izņēmums ir Karēlija, kuras valoda izmanto skriptu, kura pamatā ir latīņu alfabēts, un tādēļ ir nepieciešams atsevišķs federālais likums, lai tai piešķirtu valsts statusu.
Daži fakti un statistika
- 2006. gadā UNESCO pasludināja par apdraudētām 136 valodas Krievijas Federācijas teritorijā.
- Krievu valoda, cita starpā, ir ANO oficiālā valoda.
- Neatkarīgo valstu savienībā oficiālie līgumi tiek parakstīti arī krievu valodā.
- Papildus valsts valodai Krievijā republikās ir 37 valsts valodas un 15 valodas ar oficiālu statusu.
- 57% valsts iedzīvotāju vismaz minimālā līmenī runā svešvalodās. Vairāk nekā trešdaļa no tiem ir angļu valodā.
Kopumā Krievijā runā vairāki simti valodu, kas pieder 15 ģimenēm. Visvairāk ir indoeiropiešu (89%), Altaja (7%), kaukāziešu (2%) un urālu (2%).
liels un spēcīgs
Krievu valoda vairāk nekā vienu reizi ir kļuvusi ne tikai par radīšanas instrumentu, bet pat par literāro darbu varoni. Viņu sauc par lielisku un varenu, jo vairāk nekā 130 miljoni cilvēku runā Puškina un Dostojevska valodā. Tā ieņem sesto vietu pasaulē pēc kopējā runātāju skaita (aptuveni 260 miljoni cilvēku) un astoto pēc dzimto runātāju skaita. Vislielākais krievvalodīgo skaits ārzemēs dzīvo Eiropā, ASV, Kanādā un Izraēlā.
Krievu valoda ir otrā valsts valoda ne tikai Krievijā, bet arī Baltkrievijā, un Kazahstānā un Kirgizstānā tā ir viena no oficiālajām.
Vēsture un mūsdienīgums
Mūsu valodas vēsturē ir trīs periodi: veckrievu valoda, kad krievu, ukraiņu un baltkrievu valodas attīstījās kopā, veckrievu valoda un nacionālās krievu valodas periods. Krievu rakstīšanas sistēmas pamatā ir alfabēts, ko sauc par kirilicas alfabētu.
Krievu dialekti mūsdienās ir sagrupēti ziemeļu un dienvidu dialektos, un starp tiem ir centrālās krievu valodas dialekti, kas veido mūsdienu literārās literārās valodas pamatu.
