Atrakcijas apraksts
Gleznainajā Upper ezera (agrāk Oberteich) krastā atrodas viens no bijušā Kēnigsbergas aizsardzības gredzena elementiem - 1843. gadā uzceltais Vrangeļa tornis. Tornis ir masīvs ķieģeļu bastions apļa formā, kura diametrs ir 34 metri ar rievām logiem, nepilnībām, ko ieskauj ūdensgrāvis. Torņa sienu un grīdas biezums sasniedz trīs metrus, un augstums ir divpadsmit. Virsbūve, kas tika izmantota, lai paceltu ieročus ar vinčas palīdzību, ir ierāmēta ar zobratiem un ir vērsta uz pilsētu. Konstrukcijai ir divi kāpņu posmi, kas savieno trīs stāvus un ved uz jumtu ar zemes uzbērumu, kur kādreiz tika uzstādīti instrumenti. Simetriskas izliektas atveres visā perimetrā bija paredzētas arī artilērijas gabaliem.
Vrangela torni projektēja arhitekti: inženieris-kapteinis Irfügelbrehts (nocietinājumu būvniecības direktors) un inženieris leitnants fon Heils. Aizsardzības tornis tika nosaukts par godu prūšu feldmaršalam grāfam Frīdriham Heinriham Ernstam fon Vrangelam, kurš piedalījās kontrrevolucionārajā apvērsumā Berlīnē (1848). Vrangelis ieradās Konigsbergā kā priviliģētā pulka komandieris 1809. gadā, viņa pulka cietoksnis toreiz atradās dažus metrus no vēlāk uzceltā torņa.
Divdesmitā gadsimta sākumā tornis tika uzskatīts par novecojušu un noņemts no nocietinājumiem. Lielā Tēvijas kara laikā tā darbojās kā cietoksnis un nepiedalījās karadarbībā. Padomju karaspēkam ieņemot Kēnigsbergu, konstrukcija guva nelielus bojājumus.
Mūsdienās Vrangela tornī ir mājīgs restorāns, kas tiek apsildīts ar oriģināliem kamīniem un veidots antīkā stilā, un torņa pagalmā tiek rīkoti rokfestivāli. Nocietinājums ir spoguļattēls no cita Kaļiņingradas orientiera - Donas torņa, kas atrodas pretī un darbojas kā Dzintara muzejs.
