Atrakcijas apraksts
Sena leģenda vēsta, ka 1364. gadā lietuviešu muižnieks, vārdā Gošutautas, uzaicināja uz valsti 14 franciskāņu mūkus un uzdāvināja viņiem mājas, lai viņi varētu apmesties valstī. Kad Gostauts aizgāja, visi mūki tika nogalināti. Pēc kāda laika muižnieks uzaicināja citus franciskāņu mūkus. Viņš apmetās jaunos mūkus citā vietā, un nogalināto mūku vietā uzcēla Svētā Krusta vārdā nosaukto baznīcu.
1524. gadā baznīca nodeg. 1635. gadā šajā vietā apmetās Bonifratras priesteri. Viņi sāka savu darbību, uzceļot jaunu Svētā Krusta baznīcu, nodibināja tuvumā esošo tāda paša nosaukuma klosteri un klostera teritorijā atvēra slimnīcu. Vēlāk slimnīca tika pārvērsta par patvērumu garīgi slimajiem. Goštautas baznīca tika izmantota kā klostera ēka. Psihiatriskā slimnīca šeit darbojās līdz 1903. gadam, kad to pārcēla uz jaunām ēkām, kas celta speciāli psihiatriskajai slimnīcai.
1737. gadā baznīca atkal nodeg. 1748. gadā baznīca tika atjaunota, pilnībā atjaunots interjers, uzcelti seši altāri, uzstādīta baroka kancele. Fasāde un klostera ēka ir dekorēta arī baroka stilā. Lai gan pēc šīs restaurācijas ēkas ārpusē parādījās rokoko elementi. Tempļa iekšpusē akmens, krustveida arkas majestātiski paceļas virs plašās telpas. Interesanta baroka, rokoko un neorokoko arhitektūras elementu kombinācija.
Tempļa teritorijā ir avots, ko uzskata par brīnumainu. Leģendas vēsta, ka avots negaidīti parādījies pie Bezvainīgās ieņemšanas statujas. Tieši šajā vietā tika spīdzināti nogalinātie franciskāņu mūki. Viņi saka, ka šī avota ūdens īpaši labvēlīgi ietekmē pacientus, kuri cieš no acu slimībām.
Baznīcā atrodas arī brīnumains krusts, kas uzstādīts virs galvenā altāra. Zem krusta ir Vissvētākās Jaunavas Marijas ar bērnu attēls. Jādomā, ka glezna gleznota 17. gadsimtā, taču precīza gleznas izcelsme nav zināma. Viņa ir iekļauta arī brīnumaino darbu vidū. Arī uz baznīcas galvenās fasādes redzama Vissvētākās Jaunavas Marijas un bērna brīnumainās gleznas kopija freskas veidā. Tas atrodas zem arkveida frontona, kas uzcelts 1737. gadā starp abiem baznīcas sānu torņiem.
Laikā no 1914. līdz 1924. gadam baznīcā notika īpaši dievkalpojumi lietuviešu skolu audzēkņiem. Laikā, kad Viļņu okupēja Polija, baznīcā dievkalpojumi lietuviešu valodā netika rīkoti. 1843. gadā Bonifratras ordenis tika likvidēts, un klostera vietā palika tikai viņu pārstāvniecība. 1909. gadā baznīca atkal tika atjaunota. Pirmā pasaules kara beigās, 1924. gadā, bīskaps Jurgis Matulaitis aicināja bonifratus atgriezties Svētā Krusta klosterī. Mūku atgriešanās klosterī bija ļoti savlaicīga. Viņi atjaunoja baznīcu, uzstādot tajā sešus altārus. Viņi svētajā klosterī izveidoja arī patversmi vecāka gadagājuma cilvēkiem un bezmaksas ēdnīcu trūkumcietējiem ar nosaukumu "Caritas".
Otrā pasaules kara sākumā brāļi no Viļņas tika atsaukti uz Bonifratras ordeni. 1947. gadā klosteris pasargāja Vissvētākās Jaunavas Marijas draudzes Bezvainīgās ieņemšanas māsas. Tomēr viņi šeit ilgi nedominēja. Padomju varas iestādes slēdza gan klosteri, gan templi 1949. gadā. Dzīvojamie dzīvokļi atradās klostera ēkās.
1976. gadā templis tika atjaunots un tajā iekārtota Viļņas Filharmonijas biedrības koncertzāle, tā sauktā "Mazā baroka zāle". Šeit notika ērģeļmūzikas koncerti.
Viļņas arhibīskapija savas ēkas atguva tikai pēc valsts iekārtas maiņas, 1990. gadā. Templis un klostera ēkas tika atjaunotas, iesvētītas un atkal nodotas Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas māsu draudzes mūķenēm.
