Atrakcijas apraksts
Loretian bazilika, pazīstama arī kā Santa Casa - Svētā māja, ir viens no galvenajiem svētceļojumu centriem kristīgajā pasaulē, kas atrodas Ankonas pilsētas tuvumā.
Pastāv leģenda, ka 4. gadsimtā ķeizariene Elena, ejot pa Svētajām vietām, atklāja pašu māju, kurā uzauga Jaunava Marija un kurā notika Pasludināšanas brīnums. Helēna pavēlēja uzcelt baznīcu virs mājas, bet 13. gadsimtā, nākamajā krusta karā, šis templis tika iznīcināts, un Jaunavas Marijas māja bija apdraudēta. Noslēpumainā veidā - saskaņā ar leģendu, ar eņģeļu palīdzību - “svētais nams” tika pārcelts uz Dalmāciju Rijekas pilsētas apkaimē. Stāsta, ka pati Dieva Māte paskaidrojusi vietējam bīskapam šīs ēkas izcelsmi. Vēsturnieki uzskata, ka viņš tika nogādāts uz Rijeku pēc despota Nicefora I pavēles.
Ne mazāk noslēpumains ir arī Svētā nama tālākais liktenis - 13. gadsimtā tas brīnumainā kārtā nonāca Loreto pilsētā netālu no Ankonas, kur ap to tika uzcelta bazilika. Gandrīz tūlīt pēc tam neliela ēka, kas bija tikai 8,5 metrus gara un 3,8 metrus plata, kļuva par vienu no galvenajām kristīgās Eiropas svētnīcām. Ir zināms, ka Renē Dekarts un pāvests Benedikts XIV to apmeklēja, un precīzas Svētā nama kopijas tika uzceltas Prāgā un Varšavā. Ēkai ir durvis ziemeļu pusē un logs rietumos, un iekšpusē esošajā nišā ir Jaunavas Marijas un bērna ikona, kas izgatavota no Libānas ciedra un bagātīgi dekorēta ar dārgakmeņiem.
Pašreizējā Loretas bazilikas ēka vēlā gotikas stilā tika uzcelta pēc tam, kad pāvests 1507. gadā ar īpašu vēršu palīdzību apstiprināja Svētā nama autentiskumu. Giuliano da Maiano, Giuliano da Sangallo un Danto Bramante strādāja pie tempļa projekta, un baroka zvanu tornis ir Vanvitelli radīšana. Bazilikas interjeru rotā nenovērtējamas Melozzo un Signorelli freskas, kā arī Domenichino un Guido Reni mozaīkas.
Pie ieejas baznīcā stāv milzīga pāvesta Siksta V statuja, bet virs galvenajām durvīm paceļas bronzas Jaunavas Marijas ar bērnu statuja. Pašas durvis 16. gadsimta beigās izgatavoja Žirolamo Lombardo, viņa dēli un studenti, starp kuriem bija arī bazilikas fonta autors Tiburco Vergelli.
