Atrakcijas apraksts
Svētās Debesbraukšanas katedrāle atrodas Mončegorskas pilsētas dienvidaustrumos, netālu no Poazuayvench kalna. Tālajos trīsdesmitajos gados šeit atradās Severonikel rūpnīcas galvenā mītne. 1992. gadā, Svētās Trīsvienības svētku priekšvakarā, tika svinīgi nolikti 5 iesvētīti akmeņi: baznīcas stūros un zem troņa. Un 1995. gadā Mončegorskas pilsēta dzirdēja 9 katedrāles zvanu zvana signālus. Lielākais zvans sver 1200 kilogramus, bet mazākais - 45 kilogramus.
Paralēli zvanu uzstādīšanai mākslinieki, celtnieki un ikonu gleznotāji strādāja pie katedrāles interjera: izgatavoja ikonostāzi, gleznoja freskas. Sienas, grīda un kolonnas tika pārklātas ar dekoratīvu akmeni. Rūpīgas akmeņu krāsas izvēles dēļ tempļa akmens interjers ir kļuvis šiks un majestātisks. Kāpnes, kas ved uz baznīcas galveno ieeju, ir pārklātas ar melnu gabbro.
1997. gada sākumā Svētās Debesbraukšanas katedrālē pirmo reizi notika dievkalpojums, un templis pārvērtās par funkcionējošu. Un 1997. gada 7. jūlijā katedrāli iesvētīja visas Krievijas patriarhs Aleksijs II, kurš ieradās Mončegorskā.
Svētās Debesbraukšanas katedrāle ir sniegbalta, ar zelta galvām, kas vērstas uz augšu. Viņš izskatās kā varonis, kurš, šķiet, ir iznācis no kalna, un, gluži kā spogulī, lepni raugās vietējā Imandras ezera ūdeņos, tagad izplatās pa viļņiem ar kupolu zeltaino spīdumu, tagad mirstot skaidrs balts siluets tumšā ūdenī. Mūsdienu Mončegorsku, ko organizatori iecerējuši kā "sabiedrisku pilsētu", vairs nevar iedomāties bez katedrāles.
Kopš 1996. gada rektora pienākumus pilda tēvs Džons (Bajars Ivans Vasiļjevičs). Dzīvi mīlošs, enerģisks, daudzbērnu ģimenes (5 bērni) galva, viņš uzreiz izraisīja draudzes locekļu cieņu un mīlestību. Par milzīgo ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un morālo un garīgo tradīciju atdzīvināšanā tēvam Jānim tika piešķirta II pakāpes ordeņa Par nopelniem Tēvzemei medaļa.
Pašlaik baznīcā notiek kāzas un kristības. Daudzi cilvēki, tostarp reģiona iedzīvotāji, pulcējas lielos baznīcas svētkos. Liturģiju šādās dienās bieži vada Murmanskas un Mončegorskas arhibīskaps Sīmanis.
Pirms 2007. gada Kazaņas Dieva Mātes ikonas svētkiem arhibīskaps Sīmanis iesvētīja nelielu baznīcu, ko draudzes locekļi sauc par sānu altāri. Tā tika uzcelta kopā ar galveno katedrāli, taču tajā laikā naudas iekšējai apdarei nepietika. Un tikai pēc 10 gadiem pilsētnieku priekšā parādījās sānu kapela visā krāšņumā: starojoša, mājīga, “mājīga”. To izmanto nelieliem pakalpojumiem. Kapela tika nosaukta par godu svētajam Vasilijam, Maskavas brīnumdarītājam. Bet vietējie iedzīvotāji zina, pēc kura iniciatīvas šī svētnīca parādījās pilsētā, un jau sen to sauc par Bazilika katedrāli. Svētās Debesbraukšanas katedrāles celtniecības iniciators grūtajos 90. gados bija Severonikel rūpnīcas direktors Vasilijs Mihailovičs Hudjakovs. Tajos grūtajos laikos algas valstī kavējās, pilsētā nekas netika uzcelts, bet baznīca tika dibināta. Un tas tika darīts, lai cilvēki atgrieztos ticībā un sniegtu atbalstu dzīvē.
Kopš tā laika Mončegorskas katedrāle ir kļuvusi vēl skaistāka. Tās izskats ir mainījies. Tas tika izgatavots no sarkaniem ķieģeļiem, un tagad tas ir balts (pārklāts ar krāsu). Bruģakmens plāksnes tika uzliktas arī uz tempļa kāpnēm un uz celiņa ap to. Ap katedrāli un autobusa pieturu tika uzcelts žogs. Svētdienas skolas draudzes locekļi un skolēni izveidoja puķu dobes, iestādīja ziedus un daudz ceriņu, savvaļas rožu un upeņu krūmu.
Baznīcā ir svētdienas skola. Tajā mācās bērni un pieaugušie. Absolventiem ir iespēja iestāties ne tikai valsts augstskolās, bet arī teoloģiskajās skolās un akadēmijā.
