Atrakcijas apraksts
Antanas Baranauskas ir lietuviešu dzejnieks un valodnieks, kurš rakstīja arī poļu valodā. Dzimis 1835. gada 17. janvārī Onikšty pilsētā (tā bija Anīkšču pilsētas nosaukums līdz 1917. gadam) zemnieku ģimenē. Viņš pabeidza pamatskolu dzimtajā pilsētā un 2 gadu garīdznieku skolu Rumsiškēs. Laikā no 1853. līdz 1856. gadam viņš dienēja Raseiņu, Skuodas un citu pagastu birojos. Viņš bija pazīstams ar poļu dzejnieci Karolīnu Pronevskaju, kura lielā mērā noteica Antana Baranauska darba poētisko raksturu.
No 1856. gada studēja Katoļu teoloģiskajā seminārā Varnajos, pēc tam iestājās Sanktpēterburgas Katoļu teoloģiskajā akadēmijā, kuru pabeidza 1862. gadā. Studiju laikā seminārā viņš sāka interesēties par valodniecību. Viņš kļuva par pirmo lietuviešu dialektologu un lietuviešu gramatikas terminu pamatlicēju. 1863.-1864. Gadā studēja teoloģiju Romas un Minhenes universitātēs. 1863. gadā viņš aizgāja no dzejas. 1866.-1884. Gadā viņš strādāja par profesoru Kovenijas Garīgajā seminārā. Šeit Baranausks mācīja homiletiku un morālo teoloģiju. 1897. gadā viņš tika iecelts par bīskapu Seinā. Šeit viņš nomira. Tas notika 1902. gada 26. novembrī. Antana Baranauska kapa vieta atrodas Seņos.
Dzejnieks izveidoja vairākus dzejoļus poļu valodā. Viņš uzrakstīja 14 dziesmu dzejoli "Ceļojums uz Sanktpēterburgu" (1858-1859). Visslavenākais un mākslinieciski perfektais Baranauska darbs ir dzejolis “Anykščiai Bor” (1858-1859), kas ierindots starp lietuviešu literatūras klasiķiem un tulkots daudzās valodās. Baranausks izveidoja arī didaktisko dzejoli "Kaitējums un Dieva žēlsirdība" (1859).
Piemiņas muzejs jeb, kā to mēdz dēvēt arī par "būri", Antana Baranauska dibināts 1927. gada 1. maijā. Dzejnieka un bīskapa Baranauska būri 1826. gadā (datums ir izgrebts uz stenderes) dzejnieka tēvs Jonas Baranausks uzcēla Jurzdikā, kādreizējā Anīkšču priekšpilsētā. Būris būvēts tikai ar cirvi, bez zāģa un āmurs kopā ar ozolkoka tapām. Antanas Baranauskas mīlēja pavadīt brīvo laiku kastē, un, starp citu, tieši šeit viņš radīja savu slaveno dzejoli "Anyksciai Bor".
1921. gadā Baranauska radinieks, rakstnieks Antanas Zukauskas-Venuolis saņēma Baranausku dzimtas sižetu, glabāja būri un nodibināja tajā dzejnieka muzeju. Cilvēki sāka nest Venuolis dokumentus, dzejnieka personīgās mantas, eksponātus, kas saistīti ne tikai ar Baranauska dzīvi, bet arī ar Anīkšču pilsētas vēsturi. Tātad šeit bija stupa, vērpjamie riteņi, zobens, kas atceras 1863. gada sacelšanos. Muzejā var aplūkot lietas no vecā Baranauska muižas: tērauda pagalmu, ar lāstu pītu krynku, koka svečturus, krucifiksu pie sienas, kazaku virsotni, Sanktpēterburgā iegādātu čemodānu, kas redzams gandrīz visās Eiropas valstīs. Un vecākais eksponāts būrī ir pūra lāde, kas pieder dzejnieka mātei Rozālijai. Tajā attēlota maza vijole, kas atgādina mazā Antana bērnību.
Klet ir pirmais memoriālais muzejs Lietuvā. 1945. gadā Venuolis tika iecelts par direktoru. Pēc 13 gadiem tika uzbūvēts aizsargvāks. Venuolis nomira 1957. gada 17. augustā. Un kopš 1958. gada viņa mājā ir atvērts memoriālais muzejs. Pirmajā stāvā bija ekspozīcija, kas stāstīja par rakstnieka dzīvi un darbu, otrajā - piemiņas telpas.
1962. gada 1. decembrī A. Baranauska būris un A. Venuolis-ukauska māja-muzejs tika apvienoti vienā šo radošo cilvēku piemiņas muzejā. 1982. gadā netālu uzcēla noliktavas ēku ar izstāžu zāli un administratīvajām telpām.
