Atrakcijas apraksts
Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca ir neogotikas templis, kuru projektējis arhitekts Johans Daniels Felsko. No baznīcas centrālās fasādes pavērās skats uz Daugavas krastmalu. Tempļa celtniecība tika veikta vairākus gadus, no 1855. līdz 1859. gadam.
Jau 1852. gadā anglikāņu kopiena, kas oficiāli izveidojās 1830. gadā, saņēma zemes gabalu tempļa celtniecībai. Pirmais būvniecības posms sākās 1853. gadā, taču drīz Krimas kara uzliesmojuma dēļ būvdarbi bija jāpārtrauc. Pēc Parīzes miera līguma noslēgšanas tempļa celtniecība turpinājās.
Būvmateriālus - smilšakmeni, ķieģeļus, zemi pamatiem - atveda draudzes locekļi no Lielbritānijas Karalistes reģioniem. Šis patriotiskais žests uzsvēra faktu, ka templis atrodas Lielbritānijas zemē.
Baznīcas pamatakmens tika svinīgi ielikts 1857. gada 16. jūnijā. Divus gadus vēlāk anglikāņu baznīcu iesvētīja bīskaps Trovers. Pie ieejas norādīts baznīcas oficiālais nosaukums: “Rūpnīcas baznīca Sv. Glābējs, Rīga”.
Templis ir veidots no spilgti sarkaniem ķieģeļiem, šur tur parādās sarkana nokrāsa, dažviet bordo. Virs ieejas klasiskie kori, virs altāra daļas zvaigžņveida velves, kas veidotas pseidogotiskā stilā. Ēkas fasādi rotā gotikas arkas, kas kalpo kā dekoratīva funkcija. Plāna ziņā baznīcai ir taisnstūra forma, pat ņemot vērā torņus un altāra daļu. Turīgā Armitštedu ģimene no Rīgas ziedoja līdzekļus bagātīgas iekšējās apdares izveidei.
Daudzi baznīcas inventāra priekšmeti bija izgatavoti no ozola, logus rotāja vitrāžas. Baznīca bija paredzēta diviem simtiem cilvēku. Itāļu baznīcas gleznotājs Bellenīni uzgleznoja attēlu altārgleznai.
1940. gadā baznīca tika konfiscēta draudzei, tomēr gadu vēlāk tika izstrādāts plāns baznīcas labiekārtošanai un atjaunošanai. Tajā pašā laikā templis saņēma Pestītāja baznīcas nosaukumu un tika nodots Latvijas luterāņu draudzei.
Pēc Otrā pasaules kara baznīcas ēka bija tukša. 70. gadu sākumā bija Rīgas Tehniskās universitātes studentu hostelis. Tajos pašos gados tika izstrādāts plāns liela mēroga tempļa rekonstrukcijai. Restaurācijas darbi ietekmēja vitrāžu atjaunošanu, jumta remontu. Bieži vien laika posmā no 70.-80. istaba tika izmantota kā ierakstu studija, jo akustika bija lieliska.
Anglikāņu draudze baznīcu neatdeva tikai 1992. gadā. Dievišķos dievkalpojumus sāka rīkot 1998. gadā, turklāt regulāri notiek garīgās ērģeļmūzikas koncerti. Baznīcā ir svētdienas skola.
Cita starpā baznīca ir slavena arī ar to, ka 2005. gada jūlijā šeit notika pirmais geju dievkalpojums Latvijā, kuru vadīja mācītājs Māris Sants, kurš neslēpa savu netradicionālo seksuālo orientāciju. Tajā pašā gadā no tempļa ēkas savu gājienu sāka geju lepnuma parāde, kuru bez lielām līdzjūtībām sagaidīja lielākā daļa rīdzinieku.
