Atrakcijas apraksts
Kamno ciematā atrodas Svētā Jura uzvarētā baznīca. Apdzīvotā vieta ar nosaukumu Kamno atrodas 8 km attālumā no Pleskavas pilsētas Rīgas šosejas virzienā tieši pie Kamenkas upes iztekas. Ciematam ir ovāla forma, un to no trim pusēm ieskauj diezgan plašas gravas; grīdas pusē ir aizsargvaļņi un grāvji.
No nosaukuma ir skaidrs, ka tas cēlies no vārda "akmens", jo esošās apmetnes vietā pirms vairāk nekā 10-12 tūkstošiem gadu atradās milzīgs Valdai ledājs. Sakarā ar šo notikumu tika izveidota upe, kuras nosaukums bija Kamenka, un tās iztekā tika uzcelta sena apmetne. Tajā laikā upe bija ļoti plūstoša, un caur to gāja kuģi. Pati apmetne atradās starp diviem kanāliem pussalā, kuras nogāzes sasniedza 10 m augstumu.
Labvēlīgākais periods Kamno apmetnei ilga 8-10 gadsimtus. Pirms Hronikas avotos sāka minēt Pleskavas pilsētu, Kamno piedzīvoja vētrainu savu ziedu laiku. Pastāv leģenda, ka lielhercogienes Olgas īpašums atradās netālu no apmetnes.
Apmetne Kamno ir īpaši slavena ar savu militāro vēsturi. Livonijas karaspēks 1272. gadā iebruka Pleskavas teritorijā, pēc tam izlaupīja milzīgu skaitu tuvējo ciematu. Par to uzzināja Pleskavas kņazs Timofejs Dovmons un izlaupīja Livonijas armiju. 1407. gadā tika veikta tā sauktā Livonijas bruņinieku "Kamenskas kauja" ar Pleskavas karaspēku.
Virs Kamenas paceļas skaista baznīca, kas uzcelta par godu Sv. Templis tika uzcelts 15. gadsimtā, un kaļķakmens tika ņemts par materiālu. Pastāv pieņēmums, ka baznīca joprojām bija vecāka. Lielkņazs Dovmont, kaislīgi iesaistījies baznīcu celtniecībā, varētu uzcelt baznīcu Kamno par godu Sv.
19. gadsimta dokumentos atzīmēts, ka baznīcas jumts un kapela bija īpaši nolaisti. Visā 1879. gadā templis tika ievērojami paplašināts interjerā, jo tika noņemtas četras kolonnas, bet akmens kupola vietā tika uzcelta koka. Baznīcas zvanu tornis ir izgatavots no akmens un celts 1844. gadā; bija pieci zvani. Lielākais zvans svēra 52 mārciņas, bet mazākais - aptuveni 6 mārciņas. Uz lielākā zvana bija Lielā mocekļa Džordža un sešu eņģeļu attēls; uz vidējā zvana Dieva Māte tika attēlota ar uzrakstu par meistaru, kurš darbu pabeidza, un uz visiem pārējiem zvaniem bija norādīti tikai meistaru vārdi.
Jura baznīcā bija divi altārgleznas, no kurām galvenā tika iesvētīta dižā mocekļa Svētā Jura Uzvaras vārdā, bet otrā - par godu tuksneša iemītnieka Nikandra brīnumdarim Pleskavas mūkam.. Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja Kazaņas kapela-apbedījumu velve savulaik tika piešķirta Svētā Jura baznīcai. Netālu no baznīcas līdz mūsdienām saglabājušies Jakhontovu tulkotāju un dzejnieku kapi. Spriežot pēc Jakhontovu ģimenes leģendas, pats Aleksandrs Sergeevich Puškins reiz apmeklēja Kamno.
Pagastā bija sešas kapličas, no kurām divas bija celtas no akmens. Netālu no akmens kapelas, viena versta attālumā no apdzīvotās vietas, Pleskavas iedzīvotāji satikās un nocēla slavenās Pleskavas-Pečerskas ikonas. Otra akmens kapela atradās Stanki ciematā. No koka celtās kapelas stāvēja ciematos: Podmogilye, Paniki, Podosye un Tyamsha. Dokumentos, kas datēti ar 1900. gadu, ir atzīmēta vēl viena piektā kapela, kas atrodas Logazoviču ciematā.
Apkārtne Kamno apmetne ir īpaši bagāta ar svētajiem avotiem. Kopš seniem laikiem informācija par pravieša, divpadsmit apustuļu, mūka Nikandra, Elijas avotiem ir nonākusi pie mums. Nesen Svētā Lielā mocekļa Džordža Uzvaras avots ir slavens ar brīnumainām dziedināšanu. Baznīcas rektors tēvs Valentīns veica atslēgas iesvētīšanu saskaņā ar Jordānijas fonta kārtību. Pastāv uzskats, ka avota ūdens palīdz pret dažāda veida kāju, locītavu, ķermeņa, kā arī garīgām slimībām. Daudzi svētceļnieki stāsta par brīnumaino dziedināšanu pēc peldēšanās Svētā Jura atslēgā.
