Atrakcijas apraksts
Pakārtie dārzi ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem, kura dzimšana saistīta ar leģendāro seno mītu varoni Semiramisu. Tās vēsturiskais prototips ir vienīgā valdošā Asīrijas karaliene Šammuramata. Semiramis mītos piemīt tādas īpašības kā nepiekāpība, viltība, prāta atjautība, drosme. Mītos viņa nogalina savu vīru, lai iegūtu varu, kas izraisa naidu un naidu no viņas pašas dēla puses, kurš vairākkārt mēģina viņu nogalināt.
Ir zināms, ka Katrīnai II Lielajai bija vājums pret senatni. Pakarināmais dārzs Tsarskoje Selo parādījās, kad ķeizariene izteica vēlmi redzēt savu dzīvesvietu, savā izskatā atkārtojot senās ēkas.
Grūti nepamanīt dažas līdzības Katrīnas II un karalienes Semiramis liktenī. Viņas vīra imperatora Pētera III (kuru Katrīna gāza) traģiskā nāve, kas notika neilgi pēc viņas veiktā pils apvērsuma, bija tumša vieta visu viņas valdīšanas laiku. Ķeizarienes dēls Pāvils, kurš tronī stājās pēc mātes nāves, uzskatīja viņu par vainīgu tēva nāvē.
Pakarināmo dārzu Carskoje Selo izveidoja arhitekts Kamerons, kuru uz mūsu valsti atveda tāda pati spēcīgā mīlestība pret seno arhitektūru, kāda bija ķeizarienei. Pirms ierašanās Krievijā Kamerons vairākus gadus dzīvoja Romā. Šeit, saskaņā ar Palladio grāmatu - izcilu renesanses arhitektu - viņš izpētīja romiešu pirtis. Viņu arhitektūras līdzinieks savulaik dzimis Tsarskoje Selo, kura daļa bija Hanging Garden.
Piekārtā dārza celtniecībai otrā stāva augstumā tika uzcelta terase starp Kamerona galeriju, Zubovska spārnu un Agata istabām. Šī terase ir veidota uz masīvām velvēm, kurām tika uzbūvēti ne mazāk spēcīgi piloni. Pirms dārza ieklāšanas uz terases tika izklāta svina hidroizolācijas kārta, virs kuras tika izlieta augsne. Sastāvā un īpašībās tas bija piemērots ābeļu, ceriņu, jasmīna, peoniju, rožu, narcisu un tulpju audzēšanai. Sānos dārzu norobežoja līdz mūsdienām neizdzīvojusi dolomīta balustrāde, kas tika iegūta Ezeles salā. Jau 1800. gadu sākumā to nomainīja koka balustrāde, krāsota baltā krāsā, jo bijusī bija stipri nobružāta.
Pēc 5 gadiem Pakarināmais dārzs tika paplašināts, pateicoties Rampas celtniecībai, kas bija pēdējais Kamerona projekts ķeizarienes dzīves laikā. 1792. gadā Katrīna Lielā vēlējās noorganizēt nolaišanos, pa kuru varētu viegli nokļūt tieši no Pakarināmā dārza uz pārējo Katrīnas parku. Kamerons ierosināja vairs neuzbūvēt kāpnes, kas jau bija Kamerona galerijā, bet gan uzbūvēt plakanu platformu (uzbrauktuvi).
Rampa tika izveidota uz 7 pakāpeniski pazeminošām velvēm un 3 piloniem. Virs velvju pamatakmeņiem ir cirsts seno dievu maskas: Jupiters, Juno, Minerva, Marss un Merkurs. Pēc 2 gadiem Rampas būvniecība tika pabeigta. Būvdarbus uzraudzīja Kamerona palīgs - arhitekts Iļja Vasiljevičs Ņeļovs.
Abās nolaišanās pusēs tika novietotas mūzu bronzas statujas: Calliope, Melpomene, Euterpe, Polyhymnia, Terpsichore un citi. Tāpēc 18. gadsimtā Rampu sauca arī par Dievu kāpnēm. Pie ieejas apakšā bija 2 milzīgas bronzas vāzes. Imperatora Pāvila I valdīšanas laikā uz Pavlovsku tika atvestas bronzas statujas. Viņus savā bijušajā vietā atdeva ķeizarienes mīļais mazdēls - imperators Aleksandrs I.
Būvniecības beigās uz rampas parādījās režģveida dzelzs vārti, kas stāvēja līdz 1850. gadiem.1811. gadā rampa tika pārvietota granīta terases celtniecības dēļ pie piekārtā dārza. Netālu no Granīta terases bija taisna, plaša aleja, ko šodien sauc par Rampovu. Šīs kustības mērķis bija saskaņot rampas virzienu ar karājas alejas virzienu.
19. gadsimta otrajā pusē imperators Aleksandrs II izdeva pavēli nomainīt Kamerona vārtus pret jauniem vārtiem, ko var novērot vēl šodien.
