Atrakcijas apraksts
Vajadzība celt baznīcu radās pēc tam, kad Viļņas Romas katoļu bīskaps Bržostovskis uzaicināja uz Viļņu Apmeklētāju ordeņa mūķenes. Šis notikums notika 1694. gadā, un līdz 1717. gadam pilsētas nomalē, aiz cietokšņa sienas, tika uzcelta pagaidu akmens kapela. Pagaidu kapela darbojās līdz 1729. gadam, līdz tam laikam jau bija uzcelts templis par godu Jēzus Svētajai Sirdij.
Svinīgā tempļa iesvētīšanas ceremonija notika 1756. gada 26. augustā. Klostera ēku celtniecība sākās 1694. gadā un turpinājās līdz 19. gadsimta sākumam. Mūra žogs, kas aizsargā klostera pagalmu no ziņkārīgo acīm, tika uzcelts 1756. gadā. Tempļa dekorācija bija septiņi altāri, kas dekorēti ar Šimona Čehoviča gleznām.
Apmeklētāju ordeņa mūķenēm piederēja ne tikai ievērojams kapitāls, bet arī bija vairāki īpašumi Minskas guberņā. Drīz pie klostera tika atvērts pansionāts dižciltīgām jaunavām, kurā tika turēti aptuveni 40 skolēni. Skola bija tik populāra, ka pats imperators Pāvils I tās skolēniem izveidoja īpašu stipendiju, kuru skola izmantoja līdz 1837. gadam.
Tomēr pēc bēdīgi slavenās 1863. gada sacelšanās klosteris tika likvidēts, un mūķenes bija spiestas doties uz ārzemēm. No šī brīža sākas jauna kārta katedrāles vēsturē. Tagad tā no katoļu katedrāles tiek pārveidota par pareizticīgo klosteri. Pēc ģenerālgubernatora M. N. Muravjova rīkojuma mūķenes tika atbrīvotas no Aleksejevskas klostera Maskavā. Un bijusī katedrāle saņēma pareizticīgo baznīcas statusu klosterī un Svētās Marijas Magdalēnas vārdu. Šajā periodā tika veikta kāda rekonstrukcija, kuras laikā tika demontēts augstais četrstūrainais zvanu tornis, kas atradās pavisam netālu no tempļa. Tika pārveidotas arī dažas tempļa iekšējās apdares detaļas. Turklāt atjaunošanas laikā tempļa rietumu pusē tika pievienots kupols un divi torņi.
Baznīcā bija divi troņi, papildus galvenajam bija arī tronis Vissvētākās Svētās Dievmātes aizsardzības vārdā. Blakus esošā baznīca bija maza, bet tai bija zvanu tornis. Klosterī darbojās ikonu apgleznošanas darbnīca un garīdznieku bāreņu skola, un bez tām skolā bija tiesības mācīties Ziemeļrietumu teritorijas ierēdņu meitām. Skola ik gadu uzņēma apmēram 40 studentu. Tomēr jau 1901. gadā klostera skolas vietā tika atklāta diecēzes skola sievietēm. Uz 20. gadsimta sākumu klosterī bija 89 mūķenes.
1915. gadā klosteris tika evakuēts, frontes līnijai tuvojoties pilsētai. 1919. gadā klosteris tika atdots bijušajām saimniecēm - Apmeklētāju ordenim. Līdz 1940. gadam klosterī tika atjaunots rokoko altāris.
Tomēr templis vēl nav izturējis visus tam sagatavotos pārbaudījumus. Pēc Otrā pasaules kara klostera telpās tika izveidots cietums. Un atkal tempļa interjers un apdare, kā arī tā izkārtojums ir mainījušies.
Ap 1965. gadu sākās tempļa iekšējās apdares atjaunošana. Šobrīd bijušā klostera divstāvu ēkas ieskauj divus slēgtus un vienu daļēji atklātu pagalmu. Pati baznīcas ēka ir unikāls vēlu baroka laikmeta arhitektūras piemineklis. Šis ir vienīgais šāda veida templis Lietuvā. To vainago liels 37 metrus augsts astoņstūra kupols, kas balstās uz iespaidīgu sienas biezumu, šķērsgriezumā sasniedzot divus metrus. Tempļa iekšējā apdare bija slikti saglabājusies, taču pat tagad jūs varat redzēt dažus saglabājušos gleznas fragmentus.
