Atrakcijas apraksts
Turaidas pils atrodas Siguldas pilsētā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Latvijas galvaspilsētas. Turaidas muzejrezervāts aizņem 41 hektāru platību un atrodas Gaujas upes labajā krastā. Rezervāta teritorijā atrodas 37 vēsturiskas ēkas. Turaidas muzejrezervāts ir viens no populārākajiem muzeju kompleksiem Latvijā, pēc statistikas datiem, to ik gadu apmeklē aptuveni 170 tūkstoši tūristu.
Pils tika dibināta 1214. Bīskaps Filips pēc Rīgas bīskapa Bukskhevdenas norādījuma nodibināja Turaidas pili. Pabeidzot celtniecību, pils saņēma nosaukumu "Fredeland", kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē "mierīga zeme". Tomēr šis nosaukums nav pieķēries, un nosaukums "Turaida" ir saglabājies līdz mūsdienām, kas tulkojumā no seno lībiešu valodas nozīmēja "Dievišķais dārzs".
Jau vairākus gadsimtus Turaidas pils ir saglabājusi savu stratēģisko nozīmi. Tomēr 1776. gadā pēc ugunsgrēka cietoksnis tika gandrīz pilnībā nodedzināts. 19. gadsimta sākumā viduslaiku pils pagalmā tika uzcelta muiža. Tad viņi uzcēla dzīvojamās ēkas, kā arī šķūņus, staļļus un citas saimniecības ēkas. 1924. gadā Turaidas pilsdrupas tika iekļautas valsts aizsargājamo vēsturisko ēku sarakstā. Cietokšņa atjaunošana sākās tikai pēc Otrā pasaules kara beigām, līdz ar to atjaunošana sākās gandrīz 200 gadus pēc pils iznīcināšanas ugunsgrēkā.
Tātad, remonta un restaurācijas darbi sākās 1953. gadā, vispirms tika atjaunots Turaidas pils galvenais tornis. 1974. gadā cietokšņa teritorijā sākās vērienīgi arheoloģiskie izrakumi un zinātniskie pētījumi. Kopš 1976. gada. Arheoloģisko izrakumu rezultātā tika atklāti aptuveni 5000 seno atradumu, no kuriem interesantākie bija atklātās senās krāsnis, vanna ar aku, alus darītava, monētas utt.
Jau minētās krāsnis, kas sildīja cietoksni, izrādījās interesants atradums. Siltais gaiss no krāsnīm pacēlās caur ķieģeļu mūrē izveidotajiem tukšumiem, tad tas izplatījās gar pils sienām un zem grīdām, tādējādi lieliski sildot cietoksni. Interesanti, ka līdzīgs sildīšanas princips tika izmantots pirtīs Senajā Romā.
Tajā laikā veikto izrakumu rezultāts papildus pašiem atradumiem bija aptuveni 1000 lappušu teksta, kurā aprakstīti atrastie eksponāti, turklāt izrakumu dalībnieki sastādīja aptuveni 500 shēmas un plānus un izgatavoja aptuveni 7000 fotogrāfiju..
Turaidas cietokšņa rekonstruētais galvenais tornis, kas ir 26 metrus augsts, mūsdienās tiek izmantots kā skatu laukums, no kura paveras apburošs skats uz apkārtni, kas skaistuma dēļ tika nosaukta par Latvijas Šveici. Uz skatu laukumu var uzkāpt pa ļoti šaurām un zemām ejām ar akmens pakāpieniem. Eju augstums ir nedaudz vairāk par pusotru metru, bet platums - tikai pusmetrs.
Papildus novērošanas pirtij tika atjaunoti arī citi Turaidas cietokšņa objekti: cietokšņa sienas, pusloku un ziemeļu torņi, kā arī Dienvidu tornis. Kopš 1962. gada atjaunotajā saimniecības ēkā atrodas muzejrezervāta ekspozīcija.
Arheoloģiskie izrakumi, kas sākti pagājušā gadsimta vidū, mūsdienās neapstājas. Tāpēc muzeja fondu pastāvīgi papildina jauni eksponāti. Turaidas pils ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Šeit pastāvīgi notiek senās un modernās mūzikas koncerti, kā arī visa veida festivāli, izstādes un citi kultūras pasākumi. Pils pagalmā strādā amatnieki.
Leģenda par Turaidas rozi ir saistīta ar pili. Saskaņā ar leģendu, 1601. gadā zviedru karaspēks ieņēma pili. Pēc kaujas pils lietvedis Greifs starp mirušajiem atrada novājējušu meiteni. Viņš atveda viņu mājās un apņēmās viņu audzināt. Tas notika maijā, tāpēc viņš nolēma meiteni saukt par Maiju.
Gadu gaitā Maija kļuva tik skaista, ka viņu sāka saukt par Turaidas rozi. Gaujas otrā krastā dzīvoja viņas līgavainis, Siguldas pils dārznieks Viktors Heels. Vakaros Maija un Viktors satikās Gūtmena alā. Viktors pa kreisi no šīs alas izraka vēl vienu mazu. Gaidot tikšanos ar savu līgavu, viņš rotāja mazo alu ar ziediem. Šodien šī ala ir nosaukta Viktora vārdā.
Maijas skaistumu aiznesa viens no Turaidas pils pārvaldnieka algotņiem Ādams Jakubovskis, kuru pārvaldnieks drīzumā gatavojās atlaist. Turaida Roze noraidīja visus Ādama sasniegumus un piedāvājumus. Tad Ādams nolēma atriebties Maijai un paņemt viņu ar varu. Šajā viņam palīdzēja viņa draugs Pēteris Skudrīts.
1620. gada augustā maija saņēma ielūgumu (it kā no Viktora) uz steidzamu tikšanos alā. Ierodoties sanāksmē, Maija ieraudzīja Jakubovski un Skudrīti un saprata, ka ir maldināta. Tad viņa kliedza: "Apstājies! Tagad tu pats būsi pārliecināts par šalles spēku. Es to sasiešu. Zobens ir ar tevi, nogriez no visa spēka un tu man nekaitēsi." Ādams sita ar zobenu uz Mejas kakla, pārklāts ar kabatlakatiņu. Tūlīt izlēja asinis, meitene nokrita, pat nekliedzot. Ādams saprata, ka ir "briesmīgs zvērs" un aizbēga dziļi mežā. Pēc kāda laika Skudrīts atrada Ādamu mežā, karājoties zobena slingā.
Skudrīts un Ādams domāja, ka kabatlakatiņam piemīt kaut kāds maģisks spēks, tāpēc neviens no viņiem negaidīja šādu iznākumu, un tikai tad Skudrīts saprata, ka Maija tā nolēma, jo uzskatīja, ka labāk ir mirt, nekā zaudēt godu.
Tajā vakarā Viktors ieradās alā, lai tiktos ar Maiju, un atrada viņas asiņaino ķermeni. Viktoru apsūdzēja Maijas nāvē, jo alā tika atrasts dārznieka lācēns. Tiesneši nolēma ar spīdzināšanu izsist Viktoram atzīšanos, no kuras Skudrīta liecība viņu izglāba. Pēteri Skudrīti vajāja noziegums, tāpēc viņš ieradās tiesā un visu izstāstīja. Lieta tika atrisināta. Dārznieks Viktors un ierēdnis Greifs uzstāja uz Pētera sodīšanu, lai nesasmērētu Maijas atmiņu ar asinīm, turklāt neuzskatīja viņu par nozieguma tiešo vainīgo.
Maijas mirstīgās atliekas tika apbedītas ar visu pagodinājumu, Viktors personīgi uzlika kapa krustu un pēc tam pameta valsti, jo salauzta sirds šeit nevarēja atrast mieru. Jakubovska slepkavas līķis tika apglabāts purvā. Skudrīts cietumā pavadīja 4 mēnešus, kuru laikā viņš dziļi nožēloja grēkus, pēc tam tika izraidīts no valsts.
Leģendu par Turaidas rozi apgrozībā laida Vidzemes galma tiesas dalībnieks Magnuss fon Volffelds. Atrastie Vidzemes tiesas tiesas arhīva dokumenti norāda, ka leģenda balstīta uz patiesiem notikumiem. Lai gan leģendas par Turaidas rozi patiesums ir vairākkārt apstrīdēts.
