Atrakcijas apraksts
Telavivas Mākslas muzejs ir mākslas muzejs ar neparastu vēsturi. Viņa kolekcijas sirdi veido 20. gadsimta pirmās puses mākslinieku darbi, tostarp patiesi šedevri.
Muzejs tika atvērts neilgi pēc Telavivas dibināšanas, ilgi pirms Izraēlas neatkarības iegūšanas. Visa sanāksme sākotnēji tika izvietota Telavivas pirmā mēra Meira Dizengofa mājā.
Dzimtā Besarābija (Krievijas impērija), narodniks, inženieris Mihails Jakovļevičs Dizengofs apmetās Jafā 1905. gadā. 1909. gadā sešdesmit sešas ģimenes pulcējās piekrastes kāpās, lai izlozētu zemi, lai dibinātu pirmo ebreju pilsētu Palestīnā. Vienu no zemes gabaliem nopirka Meir un Tsina Dizengoff, un viņi uzcēla māju. Mērs kļuva par pašvaldības vadītāju; kad teritorija pieauga un pārvērtās par pilsētu, viņu ievēlēja par mēru.
1930. gadā nomira mīļotais Čings. Savas sievas piemiņai Meirs Telavivai uzdāvināja ģimenes māju Rotšildas bulvārī. Viņš ierosināja šeit atvērt mākslas galeriju, kuras pamatā būs Dizengoffa ģimenes kolekcija. Muzeja atklāšanā 1932. gadā mērs sacīja: "Nav iespējams būvēt mājas, likt ielas un uzlabot pilsētu, nedomājot par estētiku un harmoniju, neradot iedzīvotājiem estētisku garšu." Pēc sešpadsmit gadiem Deivids Bens-Gurions izvēlējās šo slaveno ēku, lai pasludinātu Izraēlas Neatkarības deklarāciju. Sākumā šeit sanāca valsts parlaments.
Laika gaitā muzejs kļuva šaurs šajā mājā. 1971. gadā lielākā daļa kolekcijas tika nodota galvenajā ēkā Shaul Ha-Melekh bulvārī, ko projektēja arhitekti Dens Eitans un Yitzhak Yashar. Vēlāk pēc arhitekta Prestona Skota Koena projekta tam tika pievienots rietumu spārns, pievienots skulptūru dārzs.
Muzeja kolekcijā, kurā ir vairāk nekā 40 tūkstoši eksponātu, ir 20. gadsimta mākslu pārstāvošu mākslinieku: impresionistu, fovistu, vācu ekspresionistu, kubistu, futūristu, krievu konstruktīvistu darbi. Šeit jūs varat redzēt Monē, Pizarro, Renuāra, Sezana, Sislija, Matisa, Modigliani, Kandinska, Šagāla, Pikaso gleznas. Muzeja zvaigzne ir slavenā austriešu modernista Gustava Klimta slavenā "Frederikas Marijas alus portrets".
Muzejā ir ļoti reprezentatīva Eiropas vecmeistaru nodaļa, kurā ir 130 Rubensa, Van Dika, Jana Brūgela jaunākā, Reinoldsa, Kanaletto, Rigo darbi. 1950. gadā muzejs kļuva arī par gleznu īpašnieku no amerikāņu abstraktā mākslinieka Pola Džeksona Polloka patroneses Pegijas Gugenheimas kolekcijas. Dāvana ietvēra Polloka, Baziotis, Pusette-Dart, Tanguy, Matta, Masson darbus.
Muzejam blakus atrodas skulptūru dārzs, kas nosaukts izcilās Izraēlas modes dizaineres un dizaineres Lolas Beras Ebneras vārdā, kura savulaik projektēja formas tērpus sievietēm, kas dienē Izraēlas Aizsardzības spēkos. Šeit brīvā dabā tiek eksponētas Kaldera, Gucci, Maillol, Lipschitz, Karo, Graham skulptūras, kā arī izcili Izraēlas meistari - Ulmanis, Bergs, Koens -Levijs.
