Atrakcijas apraksts
Svētās Trīsvienības Belopesotsky klosteri nodibināja Novgorodas Varlaam-Hutynsky klostera mūks abats Vladimirs vietā, ko kopš seniem laikiem sauca Baltās smiltis. Sākumā neliels Belopesotskajas klosteris, kas uzcelts uz stratēģiski svarīgās Krievijas valsts dienvidu robežas, vēlāk, cara Ivana III un Vasilija III aizbildnībā, pārvēršas par labi nocietinātu cietoksni. 1918. gadā dažus mūkus aizveda ārpus klostera sienām un nošāva. 1924. gadā klosteris tika slēgts, un tā ēkas tika nodotas Vēstures muzejam. Tomēr līdz 1933. gadam klostera Trīsvienības katedrālē notika dievkalpojumi.
Belopesotsky klostera Trīsvienības katedrāle tika novietota augstā pagrabā, tā četrstūra apjomu no visām pusēm ieskāva pārklāta galerija-gulbisch, uz galeriju veda trīs augstas priekšējās lieveņi. Līdz divdesmitā gadsimta beigām izdzīvoja tikai rietumu lievenis, taču šī segtā galerija tika veidota pēc neparastas tradīcijas. Fakts ir tāds, ka gulbische galerija ir divpakāpju. No austrumiem katedrālei blakus ir trīsdaļīga altāra apside, kas ir stipri iznesta uz āru.
Gandrīz vienlaikus ar katedrāli vecās akmens sienas un torņi faktiski tika pārbūvēti un pārbūvēti ap klosteri. 19. gadsimta sākumā daži torņi tika pārveidoti par klostera šūnām, kurām bija nepieciešams izlauzties cauri platajām atverēm to sienās.
1802. - 1804. gadā, abata, celtnieka Teodula un hegumena Joanikijas valdīšanas laikā, gar dienvidu klostera sienu tika uzcelts ēku komplekss klasicisma stilā, un to skaitā tika iekļautas divas baznīcas. Sergija baznīca tika uzcelta 16. gadsimta klostera ēdnīcas velvētajos pagrabos un pagrabos ar Maskavas un Kolomnas (Levšinas) metropolīta Platona svētību. Vēl viens templis - Jāņa Kristītāja galvas nociršanas piemiņai - arī tika uzcelts gadsimta pirmajā pusē un iebūvēts esošajā ansamblī.
