Atrakcijas apraksts
La Scala ir pasaulslavens operas nams Milānā. Tā tika atklāta 1778. gada augustā, un sākotnēji tā nosaukums bija Nuovo Reggio Ducale Teatro alla Scala. Pirmais iestudējums uz teātra skatuves bija Antonio Saljēri "Atzītā Eiropa". Pēdējo 200 gadu laikā uz La Scala skatuves ir uzstājušies gandrīz visi izcilie Itālijas operdziedātāji un milzīgs skaits slavenību no visas pasaules. Mūsdienās La Scala tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem operas un baleta teātriem pasaulē. Sezona teātrī tradicionāli sākas 7. decembrī - Milānas patrona Svētā Ambroza dienā.
Teatro alla Scala muzejā, kuram var piekļūt caur teātra foajē, ir gleznu, skicju, statuju, tērpu un citu ar teātra un operas vēsturi saistītu eksponātu kolekcija.
1776. gadā Milānā briesmīgs ugunsgrēks iznīcināja Teatro Reggio Ducale. Tūlīt pēc tam grupa turīgu pilsoņu, kuriem teātrī bija savas kastes, uzrakstīja vēstuli Austrijas erchercogam Ferdinandam, lūdzot viņu uzcelt jaunu teātri, lai aizstātu nodedzināto. Neoklasicisma arhitekts Džuzepe Pjermarīni strādāja pie jaunās ēkas projekta, taču viņa pirmais projekts tika noraidīts. Tikai kādu laiku vēlāk ķeizariene Marija Terēze apstiprināja nedaudz pārveidoto arhitekta ideju.
Jaunais teātris tika uzcelts Santa Maria alla Scala baznīcas vietā - līdz ar to tā mūsdienu nosaukums. 2 gadus pie ēkas celtniecības strādāja arhitekti Džuzepe Pjermarīni, Pjetro Nosetti un Antonio un Džuzepe Fe. New La Scala varēja uzņemt vairāk nekā 3 tūkstošus skatītāju, un tā skatuve jau bija viena no lielākajām Itālijā (16, 15 mx 20, 4 mx 26 m). Teātra celtniecības izmaksas kompensēja kastīšu pārdošana, kuras īpašnieki bija bagātīgi dekorējuši (piemēram, viens no pirmajiem bija Stendāls). Drīz vien La Scala kļuva par satikšanās vietu dižciltīgajiem un turīgajiem Milānas iedzīvotājiem, taču teātri varēja apmeklēt arī mazāk turīgi skatītāji - viņiem bija paredzēta tā sauktā "loža". Tāpat kā lielākajā daļā tā laika teātru, arī La Scala bija kazino ar spēlētājiem, kas atradās vestibilā.
Sākotnēji La Scala apgaismoja vairāk nekā tūkstotis eļļas lampu, un ugunsgrēka gadījumā vairākas ēkas telpas bija piepildītas ar simtiem tvertņu sūkņu. Pēc tam eļļas lampas tika aizstātas ar gāzes lampām, bet tās, savukārt, ar elektriskām 1883. gadā.
1907. gadā La Scala ēka tika atjaunota, un sēdvietu skaits nedaudz samazinājās - līdz 2800. Otrā pasaules kara laikā teātris tika nopietni bojāts gaisa uzlidojumos, bet jau 1946. gadā tas tika atjaunots un atkal atvērts. Pirmais pēckara iestudējums bija koncerts dižgaru Džuzepes Verdi un Džakomo Pučīni studenta un kolēģa Arturo Toskanīni vadībā.
