Atrakcijas apraksts
Simeona Verhoturska katedrāle ir funkcionējoša katedrāle Čeļabinskas pilsētā. Urālu iedzīvotāji, ieskaitot Čeļabinskas iedzīvotājus, ar lielu mīlestību izturējās pret taisnīgo Simeonu Verhoturski. Mūra baznīcas celtniecība Čeļabinskas pilsētas kapsētā sākās 1873. gadā. Pēc 10 gadiem kapsēta tika likvidēta, bet templis palika un tika iesvētīts par godu svētajam Simeonam no Verhotūrijas.
Baznīca bija neliela taisnstūra balta ēka ar pusapaļu altāra dzegu. Centrālā ieeja templī bija rietumu pusē. Zvana torņa zvana līmenis, kas paceļas virs priekšnama, ir vainagots ar nelielu kupolu. 1889. gadā spēcīgas vētras laikā baznīcas zvanu tornis nokrita, sabojājot ēkas jumtu. Tempļa atjaunošanu veica buržuāziskais P. M. Kutirevs, ar līdzekļiem, ko ziedojis pazīstams labvēlis - P. I. Iļjins. Restaurācijas darbi tika pilnībā pabeigti 1890. gada maijā.
1922. gada pavasarī Svētā Simeona baznīca tika iznomāta atjaunotāju kopienai. Tas bija vienīgais Čeļabinskas templis, kas līdz 1930. gadam palika neskarts.
Lielā Tēvijas kara laikā baznīca kļuva par ticīgo un pareizticīgo garīdznieku patriotiskā darba centru. XX gadsimta otrajā pusē. Simeona baznīca ir vairākkārt rekonstruēta. 1947.-1960. templim tika pievienota neliela Kazaņas sānu kapela, un tās teritorijā parādījās vairākas saimniecības ēkas un ķieģeļu žogs. Līdz 1977. gadam baznīcas platība palielinājās, pateicoties vestibila, altāra daļas un sānu pagarinājumu paplašināšanai. 1986. gadā sākās baznīcas rekonstrukcija, kas beidzās 1990. gadā. Vēl pirms rekonstrukcijas darbu beigām 1989. gadā vienīgā mazā baznīca, kas darbojās Čeļabinskā, saņēma katedrāles statusu. Tempļa interjeru akadēmiskā veidā gleznoja Maskavas mākslinieki.
Pēdējos gados Verkhoturye Simeona katedrālē ir veikti milzīgi remonta un celtniecības darbi, kas būtiski ietekmēja tempļa iekšējo un ārējo izskatu. No vecās ēkas saglabājušies tikai kupoli un zvanu tornis.
