Atrakcijas apraksts
Nacionālo akadēmisko teātri Yanka Kupala 1890. gadā uzcēla arhitekts Kārlis Kozlovskis. Tās sākotnējais nosaukums bija Minskas provinces teātris. Teātrī uzstājās tūristu trupas no citām pilsētām un valstīm. Uz šīs skatuves Vsevolods Meyerholds 1908. gadā iestudēja Bloka "Balagančiku". Šeit uzstājās Komissarzhevskaya, Davydov, Varlamov, Savina.
Pēc revolūcijas, 1920. gada 14. septembrī, teātris tika svinīgi atjaunots kā Baltkrievijas Valsts teātris. Tūlīt repertuārā tika ieskicēta izteikta nacionālā tēma. Pirmajā sezonā tika iestudētas Jankas Kupalas izrādes "Sagrautā ligzda", M. Šarota "On Kupala", Jankas Kupalas "Pavlinka". F. Ždanoviča vadībā tika organizētas etnogrāfiskās ekspedīcijas, lai vāktu baltkrievu tautas mākslu.
Lielā Tēvijas kara laikā teātris uzstājās ne tikai aizmugurē, bet arī devās uz priekšu, uz slimnīcām.
1944. gadā teātrim tika piešķirts Jankas Kupalas tituls. 1948. gadā teātris saņēma PSRS Valsts balvu par A. Movzona izrādi "Konstantīns Zaslonovs".
1956. gadā teātra ēka tika rekonstruēta arhitekta A. Dukhana vadībā. Ēka tika ievērojami palielināta, auditorija kļuva ērtāka, taču tā pilnībā zaudēja savu sākotnējo arhitektūras izskatu.
Sešdesmitajos gados, Hruščova atkušņa laikā, Jankas Kupalas teātra izrādes kļuva par valsts mēroga un visas savienības pasākumu. Teātrī piedalījās novatoriski režisori Boriss Lutsenko un Valērijs Raevskis, kā arī jaunā aktieru paaudze, kuru māksla apvienoja augstu klasisko meistarību un mūsdienu teātra tendences. Par īstu sensāciju kļuva A. Makaenko izrādes "Ljavonikha orbītā", N. Hikmeta "Čudaks", I. Meležas "Cilvēki purvā".
Pašlaik Kupalas teātris ir spilgts indivīds ar savām klasiskajām tradīcijām un mūsdienu teātra eksperimentiem. Šis ir iecienīts teātris ne tikai Minskas iedzīvotājiem, bet arī skatītājiem no visas pasaules. Pavisam nesen Londonas šarmu izraisīja Jankas Kupalas teātra izrāde "Eiropas izvarošana jeb Urshuli Radziwill Theater".
