Atrakcijas apraksts
Kristus Piedzimšanas katedrāle atrodas Rīgas centrā un ir lielākā pareizticīgo baznīca pilsētā. Ideja par jaunas katedrāles celtniecību pilsētā radās 1872. gadā. Pēc konkursa par tempļa celtniecību ar ietilpību 2000 cilvēku, 1875. gada beigās R. K. Fluga.
Jaunās katedrāles pamatakmeni Rīgas bīskaps Serafims izgatavoja 1876. gada maijā. Būvniecību uzraudzīja arhitekts N. V. Čagins. Saskaņā ar projektu templim jābūt ar 5 kupoliem, un kupoli ievērojami pārsniedza ēku augstumu. Sākotnēji zvanu tornis šajā templī nebija plānots, tomēr, tuvojoties būvniecības beigām, imperators Aleksandrs III katedrālei uzdāvināja 12 zvanus, kurus Maskavas tirgotāja ND Finlandsky rūpnīcā metis slavenais tā laika meistars K. Verevkins.. Zvaniem tika izgatavots dizains zvanu tornim, kas būvēts tādā pašā stilā kā templis. Zvanu tornis lieliski iekļaujas tempļa sākotnējā plānā, stilā un kompozīcijā apvienojoties ar katedrāli. Zvana zvanu ar katedrāli savienoja segta eja.
Tempļa iekšējo apdari galvenokārt veidoja dekoratīvā glezna, kas veidota "bizantiešu stilā", papildināta ar fontu kompozīcijām arkās. Ikonas Mākslas akadēmijā gleznoja tādi slaveni mākslinieki kā F. S. Žuravļevs, K. B. Venigs, A. I. Korzuhins, V. P. Vereščagins. Trauki tika pasūtīti no I. A. rūpnīcām. Zheveržeeva, I. P. Hlebņikovs utt.
Tempļa celtniecība tika pabeigta 1883. gadā, nākamajā gadā Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli ieskāva ažūra žogs un iekšējā teritorijā tika ierīkots laukums. Katedrāles iesvētīšana notika 1884. gada 28. aprīlī. Un trīs dienas vēlāk, sestdien, virs pilsētas atskanēja pirmais zvans no visiem 12 zvaniem. Diezgan ātri templis pārvēršas par vispāratzītu garīgo centru ne tikai Latvijas galvaspilsētā, bet visā reģionā. Ir pierādījumi, ka 1894. gada rudenī šeit kalpoja Jānis no Kronštates, kurš tagad ir kanonizēts.
1918. gadā Rīgas pašvaldība slēdza baznīcu, un dievkalpojumi bija aizliegti. Kad arhibīskaps Jānis Pommers apmeklēja Kristus Piedzimšanas katedrāli, pēc Vislatvijas pareizticīgo draudzes katedrāles uzaicinājuma, viņš atrada baznīcu katastrofālā stāvoklī. Brilles bija salauztas, zvanu nebija, ikonostāzes tika sagrieztas un sakrautas, glezna iznīcināta, krucifikss iemests miskastē.
Sākās grūtais ceļš uz tempļa atjaunošanu. Arhibīskaps Jānis, lai novērstu turpmāku katedrāles iznīcināšanu un, ja iespējams, savāktu un sakārtotu to, kas bija palicis, apmetās tempļa pagrabā. Pamazām par smagas cīņas cenu un ar rīdzinieku un krievu palīdzību tika sākta baznīcas atjaunošana. Sākotnēji katram pakalpojumam bija nepieciešama iestāžu atļauja. Ikdienas dievkalpojumi baznīcas slāvu un latviešu valodā sākās 1922. gada Ziemassvētkos. Līdz 30. gadu vidum. templis atkal kļūst par Rīgas garīgo centru, glezna tika atjaunota, notika cīņa par bijušā katedrāles īpašuma atdošanu. Jauno iznīcināšanas vilni izraisīja Otrais pasaules karš, pēc kura katedrāle tika pakāpeniski atjaunota, kļūstot par pilsētas garīgo centru.
Ar Ministru padomes rīkojumu 1963. gada 5. oktobrī Kristus dzimšanas katedrāle tika slēgta. No katedrāles palika tikai mūri, viss pārējais tika vai nu iznīcināts, vai atrauts. 1962. gadā bijušās katedrāles ēka tika pārvērsta par planetāriju.
Tikai 1991. gada jūlijā sākās grūtais ceļš uz trešo augšāmcelšanos un katedrāles atjaunošanu. Pirmo dievišķo kalpošanu sarežģītos apstākļos veica Viņa Eminence Vladyka Aleksandra 1992. gada 6. janvārī. Kopš tā laika pakalpojumus sāka regulāri veikt, un tajā pašā dienā pēc dienas tika veikti remonta un restaurācijas darbi. Tagad templis ir pārklāts ar krāšņām gleznām, ir uzlikts jauns jumts, kupoli ir pārklāti ar varu, lai gan vēl ir daudz darāmā. Labvēļu Vladimira Ivanoviča Maļškova un Igora Vladimiroviča Maļškova ģimenes ziedoja brīnišķīgu ikonostāzi.
Šodien “trīs reizes augšāmcēlies”, kā tautā tiek dēvēts, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle ieņem cienīgu vietu Latvijas galvaspilsētas kultūras un garīgajā dzīvē. Vizītes laikā Latvijā 2006. gada maijā Maskavas un visas Krievijas patriarhs Aleksijs šeit rīkoja dievkalpojumu.
