Atrakcijas apraksts
Sarajevas tuneļi atgādina par Balkānu pilsoņu karu deviņdesmitajos gados. Sarajevas iedzīvotāji, kas izdzīvoja aplenkumā, to sauc par "cerības tuneli", "dzīvības tuneli", uzsverot šīs struktūras nozīmi pilsētai un kara iznākumam.
Šī atrakcija nav arhitektūras piemineklis, ne sena pils vai slavens parks. Tas ir kara mantojums, kas pilnībā izmainīja visa reģiona dzīvi un ģeogrāfiju. Par tuneļa nozīmīgumu liecina fakts, ka tas tika uzlikts manuāli pēc iespējas īsākā laikā: 2800 metri sešos mēnešos.
Sarajevas aplenkuma laikā lidosta kļuva par neitrālu teritoriju, kuru kontrolē ANO spēki. Caur to pilsēta saņēma humāno palīdzību iedzīvotājiem. Tomēr Bosnijas bruņotajiem spēkiem bija nepieciešama arī munīcija, kuru nevarēja nodot caur miera uzturētājiem. Šim nolūkam tika izrakts tunelis. Tās ieeja atradās neaprakstītā mājā netālu no lidostas, izeja - Bosnijas Sarajevas teritorijas dzīvojamā rajonā.
Darbu sākums bija grūts, jo trūka darbaspēka, instrumentu un materiālu pazemes darbu veikšanai. Tunelis tika izrakts ar lāpstām un cērtēm visu diennakti, trīs maiņās. Zeme tika izvesta ķerrās, slepeni no ANO un no serbiem. Vairākas reizes gruntsūdeņi pārpludināja eju; tie bija jāizplūst arī manuāli.
1993. gada jūlijā caur tuneli devās pirmās militārās piegādes pilsētai. Sākumā tunelis bija tikai dubļaina zemes pāreja, kas nostiprināta ar koku un metālu. Preces tika piegādātas manuāli. Nepilnu gadu vēlāk abus galus savienoja nelielas dzelzceļa sliedes. Tie paši mazie dzelzceļa pajūgi pa tiem pārvadāja kravas līdz 400 kg.
Kādā brīdī tuneļa esamība kļuva zināma ANO novērotājiem. Viņi arī sāka izmantot šo ceļu, lai nokļūtu aplenktajā pilsētā.
Tuneļa izkārtojuma pēdējais posms ietver elektriskā kabeļa ieklāšanu, sistēmas zemūdens ūdens sūknēšanai. Tika uzlikts cauruļvads naftas piegādei pilsētai. Tad viņi atnesa elektriskās gaismas un telefona kabeli.
Divarpus gadu ilgajā aplenkumā pa tuneli ielenktajā Sarajevā palika aptuveni 400 tūkstoši bēgļu.
