Atrakcijas apraksts
Krāslavas Sv. Luisa Romas katoļu baznīca ir ievērojams baroka arhitektūras pārstāvis. 1755. gadā pēc itāļu arhitekta Parako projekta sākās mūra baznīcas celtniecība. Būvētā baznīca (poļu nosaukums katoļu baznīcai) bija plānota kā Inflantijas bīskapa rezidence, taču, tā kā Latgale pievienojās Krievijai 1772. gadā, tas nenotika. Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1767. gadā. Tas tika nosaukts Francijas karaļa Luisa vārdā, kurš 1297. gadā tika pasludināts par svēto.
Sentluisas baznīcu raksturo pārgalvīga fasāde, kas vainago augstu un platu frontonu. Grandiozais dubultā portāls (ieeja) uzsver triumfa un apoteozes ideju, kas raksturīga gleznainajai baroka idejai. Baroka laikmetā tika uzskatīts, ka ļaunums ir uzvarēts ar Golgātas upuri, un cilvēks, ēdot pestīšanas augļus, piedzīvo lielu prieku. Ieejot baznīcā, šī sajūta palielinās vēl vairāk. To veicina centrālās navas augstā velve, pilastri un kolonnas, kas mudina apmeklētājus skatīties augšup, izraisa pacilātu noskaņu un rada pārdomas par cilvēka augsto likteni. Šos svētkus var redzēt arī altārī, kas izpildīti lieliem itāļu baroka meistariem Pozzo un Bernini raksturīgā manierē. Altāris pārsteidz ar saviem izmēriem, kompozīcijas varenību un krāsainā materiāla dāsnumu.
Velves puslokā redzams audekls, kurā attēlota Francijas karaļa Luija IX nometusies ceļgalā figūra, ko 1884. gadā veidojis izcilais poļu mākslinieks J. Matejko “Svētais Luiss dodas krusta karā”. Aiz gleznas ir paslēpta itāļu mākslinieka Gastoldi freska, kas sākotnēji rotāja altāri. Tajā attēlots karalis Luijs IX militārajās bruņās, sēdēdams tronī. Arī katedrāles sienas bija dekorētas ar freskām. Laika gaitā tie sabruka. Tad tika nolemts pasūtīt altāra gleznu.
Korī var redzēt divas 1860. gadu gleznas. Tie ir baznīcas dibinātāju un dibinātāju Konstantīna Ludviga Plātera un viņa sievas Augusta Plāteres (dz. Oginskaja) attēli. Portretu veidotājs ir itāļu mākslinieks Filippo Kastadi, kurš strādāja Polijā. Viņš ir slavens kā Svētā Luisa baznīcas sienu gleznu autors.
1986. gadā baznīcas korī tika uzstādītas jaunas ērģeles, kas Lielā Tēvijas kara laikā aizstāja sadedzinātās ērģeles.
Runājot par Sv. Luisa katoļu baznīcu un tās nozīmi, īpaša uzmanība jāpievērš mocekļa Sv. Donata relikvijām, kas piesaista svētceļniekus un padara Krāslavu par otro nozīmīgāko svētceļojumu vietu Latvijā aiz Aglonas. Līdz ar pāvesta Pija VI starpniecību 1790. gadā Svētā Donāta svētki tika apstiprināti ar pilnīgu atbrīvošanu, kas tika svinēti pirmajā svētdienā pēc Pēterdienas.
Tā kā pieplūda liels skaits cilvēku, kuri Svētā Donāta dienā vēlējās apmeklēt Sv. Luisa baznīcu, radās nepieciešamība uzcelt atsevišķu kapelu. Līdzekļus tās celtniecībai ziedoja grāfiene Augusta Plātere. Kapela tika uzstādīta baznīcas austrumu daļā. 1941. gada vasarā, kad Sarkanā armija atkāpās, vietējie ateisti aizdedzināja baznīcu. Donāta altāris un ērģeles tika iznīcinātas, taču, pateicoties kopienas locekļu pūlēm, ugunsgrēks kapelā tika nodzēsts, kā rezultātā ar īpašu altāri bija iespējams glābt baznīcas galveno altāri bilde.
Baznīcas plašo pagalmu ieskauj majestātiski koki. Pagalms jau sen ir pārvērsts parkā, kura klusumā varat atpūsties, domāt par savu, vērojot, kā saules stari izgaismo ar mieru piepildīto Jaunavas Marijas figūru.
Krāslavas Sv. Luisa Romas katoļu baznīca ir majestātiska ēka, kas pārsteidz ar savu spēku un skaistumu, un, protams, ir pelnījusi tūristu un pilsētas viesu uzmanību.
