Rietumeiropas valstis ir īpaši pievilcīgas ārvalstu pilsoņiem, īpaši tiem, kas dzīvo bijušās Padomju Savienības teritorijās. Turklāt jaunizveidoto valstu iedzīvotāji uz Eiropu raugās ne tikai no tūrista, bet arī potenciālā pilsoņa viedokļa. Ne visas Eiropas varas šajā ziņā ir vienlīdz pievilcīgas, piemēram, ir daudz mazāk pieprasījumu par to, kā iegūt Islandes pilsonību, nekā par tēmu, kā kļūt par Vācijas vai Francijas pilsoni.
Un tomēr ir interesanti uzzināt, kādas iezīmes Islandes likumdošanā ir pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas jomā, kādi nosacījumi ir izvirzīti potenciālajiem Islandes pilsonības pretendentiem, vai pastāv vienkāršota tiesību iegūšanas procedūra.
Kā ātri iegūt Islandes pilsonību
Pašreizējie tiesību akti par Islandes pilsonību ir balstīti uz 1952. gadā pieņemto likumu, kas grozīts 1982. un 1998. gadā. Turklāt ir noslēgti starppilsētu līgumi starp šo valsti un tā sauktajām Ziemeļvalstīm, kurās ietilpst Somija un Skandināvijas valstis. Mūsdienās Islandes pilsonības iegūšanai ir šādi nosacījumi: pēc dzimšanas tiesību; pēc izcelsmes likuma; naturalizācija.
Pilsonības tiesību iegūšanas metode, pamatojoties uz "izcelsmi", nozīmē, ka bērns, kurš piedzimis islandiešiem jebkurā pasaules valstī, automātiski tiek uzskatīts par Islandes pilsoni. Tāda pati procedūra attieksies uz ārlaulības bērna piedzimšanu no Islandes mātes, arī neatkarīgi no vietas, kur piedzima topošais Islandes pilsonis.
Ja bērns piedzima valstī no ārzemju mātes un tēva, Islandes pilsoņa, ārpus laulības, tad bērna pilsonības iegūšanas procedūra ir nedaudz atšķirīga. Pirmkārt, ir jānosaka paternitāte, pamatojoties uz to, tiek veikta valsts pilsonības iegūšanas procedūra. Ja tēvs ir islandietis, arī bērns iegūst iespēju kļūt par valsts pilsoni, tēvs ir ārzemnieks, jaundzimušā pilsonības jautājums tiek atrisināts, izmantojot citas procedūras.
Naturalizācija Islandē ir galvenais ceļš ārzemniekiem
Naturalizācijas process Islandē daudzos gadījumos ir līdzīgs tam, ko var atrast daudzu valstu praksē. Pilsonība tiek piešķirta, pamatojoties uz valsts prezidenta lēmumu, taču katrā gadījumā ir savi likuma noteikumi par pilsonību un citi normatīvie dokumenti. Galveno nosacījumu sarakstā, ko ar likumdošanu uzliek potenciālajam Islandes pilsonības pretendentam: uzturēšanās laiks valsts teritorijā; stabils ienākumu avots, darbs vai bankas konts.
Attiecībā uz uzturēšanās ilgumu likums pieļauj sadalījumu - no trim līdz septiņiem gadiem, atkarībā no noteiktiem apstākļiem. Septiņu gadu termiņš ir noteikts nākamajiem pilsoņiem, kuri saņem tiesības, pamatojoties uz vispārēju principu, nepiederot nevienai priviliģētai kategorijai. "Saņēmēju" sarakstā iekļauti Skandināvijas pussalas un Dānijas valstu iedzīvotāji (ar valstīm ir parakstīts līgums), viņiem uzturēšanās laiks Islandes teritorijā ir samazināts līdz četriem gadiem.
Vēl viena personu kategorija, kas saņem pilsonību pēc trim gadiem, ir Islandes pilsoņu laulātie. Bet ir arī papildu nosacījumi: laulībai jāilgst vismaz 4 gadus, un otrā laulātā Islandes pilsonībai ir vismaz pieci gadi. Ir iespējams saīsināt pilsonības iegūšanas periodu, atrodoties civillaulībā, un tādā gadījumā varas iestādēm jāatzīst kopdzīves ilgums vismaz piecus gadus (kā arī pilsonības iegūšanai, pamatojoties uz to).
Tos pašus piecus gadus bēgļiem ir jādzīvo Islandē, pirms viņiem ir iespēja kļūt par pilntiesīgiem vietējās sabiedrības pilsoņiem. Tiesa, vispirms viņiem ir jāiegūst oficiāls bēgļa statuss. Personām, kurām nav pilsonības, tiek noteikti īsāki termiņi - trīs gadi. Un rekordu šajā kategorijā "uzstāda" bijušās Islandes personas, kuras nez kāpēc ir zaudējušas pilsonību. Viņiem vajadzīgs tikai gads, lai dzīvotu dzimtajā zemē, lai varētu atsākt pilsonības iegūšanas procedūru.
Starp citiem svarīgiem nosacījumiem Islandes pilsoņa tiesību iegūšanai ir iztikas līdzekļu esamība. Jūs varat kļūt par šīs Eiropas salas valsts pilsoni, ja jums ir pastāvīgs darbs, jums ir bankas konts un jums ir materiāls īpašums Islandes teritorijā.
Starp sākotnējām iespējām Islandes pilsoņa tiesību iegūšanai ir lūgumraksta iesniegšana, tādā veidā ikviens, uz kuru neattiecas neviens cits juridisks pamats, var kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli. Visspilgtākais piemērs ir lūgumraksts, ko iesniedza Roberts Fišers, pasaules čempions šahā, kas pazīstams ar savu ekscentriskumu.
