- Tiesiskais regulējums un struktūras, kas nodarbojas ar pilsonības jautājumiem
- Kā iegūt Šveices pilsonību vai kā kļūt par kārotās pases īpašnieku
- Citi veidi, kā iegūt pilsonību
Ir labi dzīvot Rietumeiropā, kļūt par pilntiesīgu šīs vai citas Eiropas varas pilsoni ir ļoti grūti. Tieši tāpēc uz jautājumu, kā iegūt Šveices pilsonību, nevarēs atbildēt uzreiz. Turklāt 2016. gads valstij ir pagrieziena punkts migrācijas politikas jomā, daudzas svarīgas pozīcijas mainās.
Tāpēc materiālā mēs ieskicēsim galvenos punktus, kas saistīti ar Šveices pilsonības iegūšanu un kas ir spēkā šobrīd. Mums nekavējoties jābrīdina, ka 20% mazas Eiropas valsts iedzīvotāju nav pilsoņi šī vārda pilnā nozīmē. Šķiet, ka ne pēc savas brīvas gribas, drīzāk sarežģītās procedūras un paaugstināto prasību dēļ potenciālajiem kandidātiem.
Tiesiskais regulējums un struktūras, kas nodarbojas ar pilsonības jautājumiem
Advokāti apgalvo, ka nav iespējams atrast citu pasaules valsti, piemēram, Šveici, kur pilsonības iegūšanas procedūra ir tik sarežģīta. Tā pamatā ir 1952. gadā pieņemtais federālais likums un likumi, kas darbojas atsevišķu Šveices kantonu līmenī. Valstī ir divas struktūras, kas izlemj jautājumus par pilsonību, tāpēc ļoti bieži starp tām pastāv neatrisināmas pretrunas, Šveices Nacionālās padomes un Kantonas padomes pārstāvji nevarēja panākt vienprātību.
Vienkāršāks veids, kā kļūt par Šveices pilsoni, ir laulība, kurā otram laulātajam ir a priori pilsonība. Citam attiecību veidam - reģistrētai partnerattiecībām - ir arī vienkāršota procedūra.
Kā iegūt Šveices pilsonību vai kā kļūt par kārotās pases īpašnieku
Apsveriet pilsonības iegūšanas procedūru parastās procedūras gadījumā, patiesībā potenciālajam kandidātam būs jāiziet trīs līmeņi: pašvaldība vai kopiena; Kantona; konfederācija. Galvenais noslēpums ir tas, ka pilsoņa pasi saņems tikai tā persona, kas var pārvarēt visus trīs līmeņus. Ja vismaz vienā līmenī viņš saņem atteikumu, tas nozīmē, ka procedūra būs jāatliek līdz labākiem laikiem (piemēram, grozījumi tiesību aktos).
Pilsonības iegūšanas process ietver personas naturalizācijas pieteikumu, taču vispirms ir jānoskaidro, vai viņam ir tiesības to darīt. Ir seši nosacījumi, kuru ievērošana dod iespēju saņemt kāroto dokumentu:
- uzturēšanās republikas teritorijā 12 gadus;
- 3 gadi pastāvīgas uzturēšanās (tiek ņemts vērā pēdējo piecu gadu periods);
- augsts integrācijas līmenis pēc visiem kritērijiem;
- neapšaubāma valsts likumdošanas ievērošana;
- tradīciju, pamatu, pasūtījumu pārzināšana;
- noziedzīgas pagātnes neesamība, draudi valsts drošībai.
Bet pat tad, ja visas saraksta pozīcijas ir izpildītas, persona var saņemt atteikumu, tomēr atbildei ir jābūt pamatojumam. Jāatceras arī, ka šādus nosacījumus ir noteikusi Konfederācija, un vietējām varas iestādēm (Kantonai un pašvaldībai) ir “ieradums” vēl vairāk sarežģīt pilsonības iegūšanas procedūru. Piemēram, viņi nosaka savus pastāvīgās uzturēšanās nosacījumus tās pašvaldības teritorijā, kurā tiek iesniegts pieteikums.
Otrs nepatīkamais pārsteigums pretendentu var sagaidīt valsts valodas zināšanu ziņā, jo zināms, ka Šveicē 4 valodas ir oficiālas. Līdz šim starp Konfederāciju un vietējām varas iestādēm ir noslēgts līgums par valodas jautājumu. Konstatēts, ka potenciālajam pilsonim pietiks ar vismaz vienas valsts valodas zināšanām, un personai jāspēj izteikties mutiski un rakstiski.
Citi veidi, kā iegūt pilsonību
Naturalizācija ir visgrūtākais, bet populārākais veids, kā iegūt Šveices pasi (lasi - pilsonību) ar visām no tā izrietošajām patīkamajām sekām īpašniekam. Valstī ir arī citas iespējas kļūt par pilntiesīgu Šveices sabiedrības locekli.
Pilsonību var iegūt radniecības ceļā, piemēram, bērns, kurš dzimis ģimenē, kur abiem vecākiem ir pilsonība, a priori tiek uzskatīts par Šveices pilsoni. Tādas pašas tiesības ir bērnam, kuram vismaz vienam no vecākiem ir Šveices pase.
Ja bērns piedzima ģimenē, kurā laulība nebija reģistrēta starp vecākiem, tad lēmums par jaundzimušā pilsonību ir pilnībā atkarīgs no mātes. Ja viņa ir šveiciete, tad mazulim ir paveicies - viņš paaugsies un saņems savu loloto sarkanbaltsarkano pasi. Ja māte nav šīs valsts pilsone, tad viņas mantiniekam nākotnē būs jāiziet sarežģīta pilsonības iegūšanas procedūra. Ja ir iespējams pierādīt, ka tēvs, kurš nav precējies ar māti, ir pilntiesīgs Šveices sabiedrības loceklis, tad bērnam jāgaida līdz pilngadībai (18 gadu vecumā), un viņš saņem pilsonību no valsts.
