Karaliste, kas atrodas pašā Eiropas centrā, var atļauties lielisku Nīderlandes ģerboni - gan vidēju, gan mazu. Pirmais ir monarha personīgais ģerbonis, tagad tas pieder oranžo dinastijas pārstāvim karalim Vilemam-Aleksandram. Nīderlandes valdība izmanto vidējas un mazas iespējas.
Valsts galvenās valsts simbola galvenie elementi tika noteikti ar karalienes Vilhemīnas dekrētu tālajā 1907. gadā, un pēc tam apstiprināja, šoreiz karaliene Juliana 1980. gada aprīlī.
Lielisks lielās valstības ģerbonis
Valsts galvenais simbols izskatās ļoti krāšņs un svinīgs. Pirmkārt, krāsu shēma skaidri parāda, ka mēs runājam par valstību. Vairoga debeszils lauks, zelta, sudraba, sarkanas detaļas - heraldikas mākslas šedevrs.
Vairoga centrālo vietu aizņem stāvošs sudraba lauva zelta vainagā. Ar labo ķepu viņš saķer zobenu, kas izgatavots no sudraba, ar zelta stūri, kreisajā ķepā, septiņas bultas, arī no sudraba. Sarkanās spīles un mēle plēsīgajam dzīvniekam piešķir īpašu pikantumu. Arī zelta taisnstūri, tā sauktie sagataves, kas atrodas debeszilā laukā, izskatās ļoti harmoniski.
Ir arī atbalstītāji, līdzīgi laukā attēlotajam plēsējam. Tie ir arī zelta krāsā, un tiem ir koši nagi un mēles. Virs šī krāšņuma vainagojas ar Nīderlandes karalisko kroni. Lauvas noliecas debeszilā lentē, uz kuras ir uzraksts viduslaiku franču valodā, kas burtiski nozīmē "es atbalstu".
Lielajam ģerbonim ir arī karaliskā mantija, kas skaisti apvilkta ap vairogu un lauvas, kas to atbalsta, kā arī cits vainags, kas vainago kompozīciju.
Ekskursija Nīderlandes ģerboņa vēsturē
Valsts galvenā simbola tēls kopš 1815. gada ir palicis praktiski nemainīgs, sākotnējā versijā tika kronēti arī lauvas. Pirmais to apstiprināja karalis Viljams I, kuram izdevās ģerbonī apvienot Oranžu dinastijas un Apvienoto provinču Republikas ģimenes ģerboņa elementus, kas pastāvēja līdz 1795. gadam.
“Ģimenes dāvana” - debeszils krāsa, zelta lauva un biļetes; no likvidētās republikas ģerboņa līdz jaunam simbolam migrēja lauva, kas bija bruņota ar zobenu un bultām. Kronis sākumā bija grāfa kronis, vēlāk to nomainīja karaliskā galvassega Vilemam I. Vilhelmiņam, kurš 1890. gadā kāpa tronī, ar savu 1907. gada dekrētu atkal atdeva grāfa vainagu Nīderlandes ģerbonim.
